Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija vakar pauda atbalstu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Ekonomikas ministrijas (EM) plānotajām 82,5 miljonu eiro investīcijām piecu industriālo parku veidošanai reģionos, ziņo LETA.


Šīs investīcijas iezīmētas atveseļošanas un noturības mehānisma (RRF) plānā, lai mazinātu nevienlīdzību reģionos.


Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka primārais industriālo zonu veidošanas mērķis ir ārvalstu investīciju piesaiste. Nedrīkst pieļaut "spoku zonu" izveidi, ieguldot līdzekļus teritorijās, kurās darbs pēc tam nenotiek, vai situāciju, kad notiek tikai ražošanas pārvietošana no viena valsts reģiona uz citu.


EM un VARAM pārstāvji informēja, ka līdz 2026. gadam ārpus Rīgas plānošanas reģiona iecerēts izveidot piecus industriālos parkus valstspilsētās. Ministriju aplēses paredz, ka līdz 2031. gadam tiks radītas vairāk nekā 1000 augsti apmaksātas darba vietas katrā industriālajā parkā un piesaistītas privātās investīcijas 100 miljonu eiro apmērā.


Plāns paredz, ka tas ļaus radīt vismaz desmit jaunas augstas pievienotās vērtības nišas produktu ražotnes un sasniegt eksportu viena miljarda eiro vērtībā. Plānots, ka šiem uzņēmumiem pētniecībā un attīstībā būtu jāiegulda 15 miljoni eiro gadā.


EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko uzsvēra, ka šiem industriālajiem parkiem piesaistīs arī citus finanšu instrumentus, lai tie varētu veiksmīgi attīstīties, piemēram, cilvēkresursiem, energoefektivitātes veicināšanai, digitālajai transformācijai, īres māju būvniecībai, pētniecībai un attīstībai.


Deputāti uzklausīja atbildīgo ministriju pārstāvjus par projekta mērķiem un iecerēto laika grafiku, kā arī iepazinās ar Liepājas industriālo teritoriju attīstības piemēru.


Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks stratēģiskās plānošanas jautājumos un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) uzsvēra, ka joprojām uzskata, ka ražošana ir ekonomikas mugurkauls, tādēļ pašvaldība mērķtiecīga attīsta infrastruktūru, lai investori varētu šajās teritorijās būvēt savas rūpnīcas, radīt darbavietas un ražot produkciju eksporta tirgiem.


Liepājas SEZ laikā no 2017. gada līdz 2020. gadam ir uzbūvētas desmit rūpnīcas ar kopējo platību 52 738 kvadrātmetri, kas nodrošina darbu 868 cilvēkiem. Patlaban tiek būvētas piecas rūpnīcas un vēl sešu rūpnīcu būvniecību plāno sākt šogad.


Sesks stāstīja, ka pašvaldībai lielākais izaicinājums ir Liepājas industriālais parks ar kopējo platību 120 hektāri.

Viņš skaidroja, ka teritorija šajā parkā ir piesārņota, tādēļ tās virskārta  vispirms ir jāattīra un jāizbūvē pamatinfrastruktūra. Līdz šim šajā teritorijā jau ir uzbūvētas divas rūpnīcas, viena tiek būvēta un vēl viena projektēta.


"EM un VARAM iesāktais ir līdzīgi tam, kā mēs domājam. Ja ir nepieciešams, mēs varam dalīties ar savu pieredzi," rosināja Sesks.


"Komisija aicina ministrijas pienācīgi izdarīt mājasdarbu, izpētot potenciālo investoru vajadzības, un izanalizēt reģionālo konkurentu piedāvājumu," sēdes noslēgumā rezumēja komisijas priekšsēdētājs.


Komisija nākamajā sēdē par Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu skatīs jautājumu par klimata pārmaiņām un ilgtspēju, informēja Dombrovskis.


LETA jau vēstīja, ka 11. februārī Ministru kabinets apstiprināja EM izstrādātās "Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam", cerot palielināt eksporta apjomu 27 miljardiem eiro 2027. gadā.


Pamatnostādnes aptver visas tautsaimniecības nozares un nosaka ekonomikas izaugsmes mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem.


Nacionālās industriālās politikas mērķis ir eksporta apjomu palielināt līdz 22 miljardiem eiro 2023. gadā un līdz 27 miljardiem eiro 2027. gadā.


Ulda Seska prezentācija Saeimas komisijai.