Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde 22.septembra sēdē apstiprinājusi SEZ attīstības programmu 2018. – 2022.gadam un attīstības plānu 2018. – 2035.gadam.

Kā pirmdien, 25.septembrī preses konferencē skaidroja SE pārvaldnieks Jānis Lapiņš, Attīstības plāns ir stratēģisks attīstības plānošanas dokuments, kura mērķi ir apzināt SEZ teritorijā esošos resursus, saskaņojot ekonomiskās, sabiedrības, vides aizsardzības un citas intereses, noteikt teritorijas stratēģiskos mērķus, vidēja termiņa un ilgtermiņa prioritātes un izstrādāt rīcības un finansēšanas plānu tuvākajiem pieciem gadiem. Piecgades plāna mērķis ir pēc 2022.gada ostā sasniegt kravu apgrozījumu līdz 10 miljoniem tonnu gadā. Lapiņš minēja arī konkrētāku skaitli – 8,3 miljoni tonnu 2022.gadā, kas esot piesardzīga, bet reāla prognoze.

Jānis Lapiņš: "Bija svarīgi radīt dokumentu, kurā apkopota informācija, lai droši varētu plānot īstermiņa un ilgtermiņa attīstību un skatīties plašākā perspektīvā, integrējot ostu un industriālās teritorijas, kas viens otru papildina.

Attīstības plānu un ostas attīstības programmu izstrādātājs ir personu apvienība "E.R.A.", kas tika izraudzīta iepirkuma procedūrā. Tāpat pie dokumentiem strādājusi darba grupa, kurā ietilpa SEZ, pašvaldības, "Latvijas dzelzceļa", Ostas nomnieku asociācijas pārstāvji, konsultanti, pastāstīja Lapiņš.

"Tas ir nozīmīgs kopdarbs, izstrādājot Attīstības plānu un darbības scenārijus, kuru īstenošanā būs jādarbojas visām iesaistītajām pusēm. Plānot attīstību šajos ģeopolitiskajos apstākļos bija grūts uzdevums, bet no tā nav jābaidās, jo līdz ar jauniem apstākļiem Attīstības plāns būs jākoriģē atbilstoši tiem," uzsvēra personu apvienības "E.R.A." pārstāvis Indulis Emsis.

Attīstības plāna izstrādātāji, kā galveno Liepājas SEZ prioritāti nosauc brīvās teritorijas gan ostā, gan industriālajā zonā, kur attīstīt uzņēmējdarbību, savukārt lielākais risks ir nenoteiktā ģeopolitiskā situācija.

Pēc Lapiņa sacītā, attīstības plāna "enkura" punkti ir esošās biznesa teritorijas, "KVV Liepājas metalurgs" teritorija, kas ir vēl viena potenciāla biznesa teritorija, lidosta un ap 300 ha SEZ brīvās attīstības teritorijas gan šajā (no Ziemeļu mola uz dienvidiem), gan Karostas kanāla viņa pusē.

Plānots, ka oktobrī tiks uzsākta Attīstības plāna un ar to saistītā Vides pārskata publiskās apspriešanas, izvērtējot darbības ietekmi uz vidi un uzklausot sabiedrības, kā arī tieši ieinteresēto personu – komunikāciju turētāju, ostas uzņēmumu (90% stividoru gan jau esot aptaujāti pirmās redakcijas tapšanas laikā), industriālo teritoriju nomnieku viedokļus. Novembrī plānots apkopot iesniegtie sabiedrības ieteikumi un iestrādāti Attīstības plānā, sagatavojot tā gala versiju, ko paredzēts apstiprināt pēdējā šā gada SEZ valdes sēdē decembrī.

Liepājas ostas Attīstības programmu 11. oktobrī plānots prezentēt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē, kur savas programmas jau prezentējušas Pāvilostas osta un Jūrmalas osta.