Foto no personīgā arhīva.


Sarunā ar Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) vadītāju Intu Šoriņu portāls irliepaja.lv skaidroja, kāpēc pandēmijas vasara Liepājā tomēr neizvērtās par katastrofu, bet gluži otrādi – piesaistīja tūristus vairāk nekā citkārt.


2020. gads kopumā tūrisma nozarei, protams, nebūs tik izdevies, kā būtu gribējies, tomēr pats vasaras viducis izcēlās ar tūristu pieplūdumu.


Kā izdevās panākt, ka, neraugoties uz "Covid-19" ierobežojumiem, šovasar tūristu Liepājā pat bija par 15% vairāk nekā pērn?
Ir vairāki skaidrojumi tam, kāpēc tā notika. Vispirms jāņem vērā, ka tas bija vasaras periods, kad pēc ilgajiem pandēmijas ierobežojumiem cilvēkiem gribējās sajust brīvību, pakomunicēt ar citiem, izmantot atvaļinājumu, atpūsties, paceļot. Svarīgs aspekts ir mūsu pludmale, dāvana, kas nav mūsu pašu nopelnīta, bet kura mums ir. Te gan jautājums varētu būt – kā mēs to izmantojam, kā esam sakārtojuši? Taču jebkurā gadījumā cilvēkus saista atpūta pie ūdeņiem, pie jūras vairāk nekā jebkas cits, un šajā situācijā mēs bijām vinnētāji.


Protams, vēl vērā ņemams iemesls bija "Baltijas burbulis", kas tika izveidots 15. maijā un kas ļāva cilvēkiem brīvi pārvietoties starp trim Baltijas valstīm. Līdz ar šo "burbuli" mēs šeit, Liepājā, ļoti izjutām maksātspējīgu iedzīvotāju pieplūdumu no Lietuvas, īpaši no Kauņas un Viļņas, arī Tallinas. Lai gan izpalika daudzie tūristi no Krievijas, Vācijas un citām Rietumeiropas valstīm, kā tas bijis iepriekšējos gados, Baltijas valstu, īpaši Lietuvas tūristi, kas izmantoja iespēju beidzot atbraukt uz Latviju, uz Liepāju, to ļoti labi kompensēja.


Tas mazākais, ko mēs varējām izdarīt un ko arī ilgstoši esam darījuši, ir konsekventi un mērķtiecīgas veidot reklāmas kampaņas Latvijā un Lietuvā ar mērķi piesaistīt tūristus.


Kuri bija lielākie magnēti, kas šovasar atvilka tūristus uz Liepāju?
Pirmkārt, tā noteikti pludmale, atpūta pie jūras visā pludmales robežas garumā. Magnēts bija arī Liepājas kopējais izkārtojums – iespēja apmesties, baudīt kvalitatīvu servisu viesnīcā un restorānā, un tajā pašā laikā būt desmit, piecpadsmit minūšu attālumā no pludmales, no mežiem, no takām, no cita veida ūdeņiem.


Pilnīgi noteikti var teikt, Liepājas magnēts bija pilsētas naktsmītnes un ēdināšana,  cilvēki arī ļoti novērtēja Liepājas vidi, arhitektūru, sajūtu un atmosfēru pastaigās pa pilsētu.

Mūs pašus pārsteidza, cik šogad ļoti apmeklēta bija Rožu laukuma ekskursija pa pilsētu, ko sadarbībā ar Liepājas gidiem vairākās valodās, jūlijā un augustā rīkojām katru dienu. Tajās piedalījās ne tikai viesi no Latvijas vai lietuvieši, bet arī ļoti daudz liepājnieku ar savām ģimenēm, bērniem izmantoja iespēju izstaigāt pilsētu kopā ar gidu un interesanti pavadīt laiku.


Nozīmīgu lomu nospēlēja arī tas, ka maijā pašvaldība izsludināja konkursu atbalstam mazo un vidējo komercsabiedrību projektiem. Konkursa ietvaros diezgan ātri bija rezultāti – mēneša laikā tika radīti veiksmīgi ar tūrismu saistīti produkti, piemēram, "Siļķu brāķa noslēpums", izbraukums ar jahtu jūrā, vakariņas redanā, "Lake Music", dažādas aktivitātes ģimenēm ar bērniem. Šie jaunie produkti lieliski papildināja esošo piedāvājumu – Karostu , Beberliņu aktīvās atpūtas iespējas, "Liepājas Tarzānu" un citus.


Manuprāt, nevar runāt par atsevišķiem magnētiem, ir jārunā par visu pilsētas piedāvājumu kopumā. Un savu lomu noteikti spēlē arī tas, ka salīdzinoši tuvā apkaimē, apmēram 50 kilometru rādiusā ap Liepāju ir ļoti vērtīgs tūrisma piedāvājums novados – cilvēki novērtē, ka ir dažādas iespējas braucot gan uz Pāvilostas pusi, gan Nīcā un Rucavā, gan braucot taisni no Lietuvas caur Priekuli un Vaiņodi, arī Aizpute ar muižiņām un vīna darītavu, tāpat Durbe un Grobiņa ar kuršu vikingu vietām. Jutām, ka cilvēki atbrauc ne tikai uz vienu vai pusotru dienu, bet paliek salīdzinoši ilgāk, kas atspoguļojas arī statistikā.


Diemžēl atšķirībā no citiem gadiem, tāds magnēts kā pasākumi bija mazāk, lai arī ļoti labi un vērtīgi bija atsevišķi pasākumi Liepājā. Noteikti var paslavēt projektu "Lake Music" jeb koncertus uz ezera. Arī "Lielais dzintars" rīkoja muzikālās ekskursijas, kuru laikā izvadāja pa koncertzāli un sniedza iespēju arī noklausīties mazu koncertiņu. Bija vairākas šādas aktivitātes, kas pievērsa cilvēku uzmanību un vēlmi palikt Liepājā ilgāk.


Vai birojam šovasar bija daudz darba? Kā jūtaties jaunajās telpās?
Birojs strādāja un joprojām strādā onlainā ne tikai darba dienās, bet arī brīvdienās. Šī mums bija pirmā vasara jaunajās telpās, un ļoti palīdzēja tas, ka pavasarī jau bijām pārvākušies un iekārtojušies, ieguvuši ērtas darba vietas un pienācīgu vizuālo noformējumu. Pat ievērojot distancēšanās nosacījumus, mums bija iespēja atbilstoši uzņemt viesus, kuru skaits ir tikai nedaudz mazāks nekā iepriekšējā gadā. Jāteic liels paldies arī biroja darbiniekiem, kuri šajos apstākļos lieliski prata tikt galā ar tūristu uzņemšanu.


Šovasar īpaši daudz darba bija, lai atbildētu uz telefona zvaniem, e-pasta vēstulēm, jautājumiem par tūrisma tēmu sociālajos tīklos. Mazāk bija tūrisma operatoru un ārvalstu žurnālistu vizīšu, tomēr gan jūlijā, gan augustā pie mums paguva paviesoties gan tūrisma aģentūru, gan mediju pārstāvji, kas meklēja jaunus tūrisma maršrutus, teritorijas, atrakcijas, un bija ļoti patīkam uzklausīt viņu komplimentus par Liepājas plašo piedāvājumu. 


Jāteic, ka interese par tradicionālajiem suvenīriem gan bija mazāka nekā iepriekšējos gadus, jo mazāk bija klasisko tūristu no Krievijas, Vācijas, Skandināvijas. Šoreiz ļoti palīdzēja tas, ka jūlijā un augustā, kad Liepāju visvairāk apmeklēja lietuvieši, pie mums strādāja meitene no Klaipēdas universitātes, kas šeit bija Erasmus praksē un varēja dzimtajā valodā tūristiem sniegt visus vajadzīgos skaidrojumus.