Papildināts. Seska un „Kurzemes Vārda” optimistiskais vēstījums vēlētājiem diemžēl nav piepildījies, un nafta Baltijas jūras šajā krastā nav atrasta, liecina portāla rīcībā esošā informācija.

Nesen Liepājas mērs Uldis Sesks apgalvoja: „Izpēte notiek Baltijas jūras visperspektīvākajā vietā, un, ņemot vērā urbuma izmaksas, ir jāšaubās, vai kāds ieguldītu tik prāvus līdzekļus, ja nebūtu pamatotas cerības, ka nafta patiesi būs.”

No ticamiem avotiem portālam kļuvis zināms, ka cerīgās prognozes par to, ka Baltijas jūrā 104 km no Latvijas krasta, iespējams, varētu būt ekonomiski izdevīgi naftas krājumi, nav attaisnojušās. To, ka naftas meklējumu operācija faktiski beigusies, apstiprināja arī Ekonomikas ministrijā.

Tuvākajā laikā portāls centīsies sniegt precīzāku informāciju par naftas meklējumu rezultātiem, oficiālu informāciju sola arī Jānis Austriņš, SIA "Balin Energy" preses pārstāvis. To, ka tā nebūs pozitīva, portālam apstiprināja jūras vides speciālists, SIA "Balin Energy" pārstāvis Ojārs Gerke. Viņš neslēpa, ka tas ir "jūtīgs jautājums" tieši saistībā ar pašvaldību vēlēšanām.

Iepriekš laikraksta „Latvijas Avīze” žurnālists Uldis Graudiņš, kurš bija apmeklējis naftas urbšanas platformu-kuģi, rakstīja:

„Vakar (21.V) naftinieki – "Diamond Offshore" darbinieki – bija sasnieguši 525 metru dziļumu zem jūras līmeņa. Uz kuģa katru dienu darbojas 90 darbinieki, un kuģa kapteinis, Deivids Volless teic, ka darbu grafiks ir apsteigts par divām dienām. Urbumu padziļināšana notiek 24 stundas diennaktī, līdz šim darbs neesot pārtraukts ne minūti.

Aptuveni mēnesi ilgie darbi Latvijas teritoriālajos ūdeņos SIA "Balin Energy" maksās 20 miljonus latu. Kopš naftas izpētes un ieguves licences saņemšanas 2009.gadā Kuveitas un Polijas kopuzņēmums SIA "Balin energy" izpētes darbiem iztērējis 15 miljonus. [..]

Latvijas Universitātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis teic, ka kopējie iespējamie naftas resursi Latvijai piederošajā Baltijas jūras akvatorijā ir lēšami 100 miljonu tonnu apjomā. "Tie gan ir uzskatāmi par orientējošiem krājumiem, tāpēc ka labi zināmas un ar ģeofizikālām metodēm izpētītas ir tikai tās struktūras, kur potenciāli varētu būt nafta. Par pašu naftu var pārliecināties, vien urbjot, ko patlaban dara "Balin Energy", piebilst Ģ. Stinkulis. Viņš arī vērš uzmanību, ka Latvijā salīdzinājumā ar Poliju un Lietuvu, kur naftu jau iegūst, ģeoloģiskās uzbūves īpatnību un naftas veidošanās likumsakarību dēļ naftas ieguves perspektīvas ir sliktākas, jo valsts atrodas vistālāk uz ziemeļiem.

Ekonomikas ministrijas eksperts Raimonds Vite teic, ka patlaban ogļūdeņražu meklēšana Baltijas jūrā notiek visperspektīvākajā vietā. Ja naftu neatradīs, tad to, visticamāk, nemeklēs arī citviet.”