Naftas izpētes urbuma Baltijas jūrā veicēji – SIA "Balin Energy" – patlaban sasnieguši 525 metru dziļumu zem jūras līmeņa, un tā ir apmēram trešā daļa no nepieciešamā urbuma dziļuma.

Par to otrdien, 21.maijā, pārliecinājās arī Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, premjers Valdis Dombrovskis un mediju pārstāvji. Par redzēto un dzirdēto uz naftas izpētes platformas – kuģa "Ocean Nomad" portālu no notikuma vietas informēja "Latvijas Avīzes" korespondents Uldis Graudiņš.

Līdz šim vidēji dienā urbums tiek padziļināts par 65 metriem, pavisam plānots sasniegt 1 500 metru dziļumu zem jūras līmeņa, ko darbu veicēji cer paveikt 7 – 10 dienās.

Taču darbi uz platformas turpināsies līdz jūnija otrajai pusei.

Sākotnējus secinājumus par urbuma rezultātiem "Balin Energy" cer iegūt šā gada trešajā ceturksnī, taču aptuveni  gads būs nepieciešams, lai izvērtētu iegūto naftas paraugu sastāvu un izpētītu naftas ieguves ekonomisko izdevīgumu.

Ja naftas izpētes rezultāti būs apmierinoši, jūrā tiks būvēta naftas ieguves rūpnīca, kas varētu izmaksāt ap pus miljardu ASV dolāru.

Ap 14 tūkstoš tonnu smago platformu (kopā ar balastu – vairāk nekā 30 tūkstoš t) jūrā ierīkota 500 m plata drošības josla, un līdzās tai pastāvīgi dreifē divi kuģi.

Pie urbuma strādā aptuveni 90 strādnieki, kas atvesti no Skotijas. Darba režīms – trīs nedeļas uz platformas, trīs nedēļas – brīvas. Trīs reizes nedēļā uz platformu lido helikopters, kas gan savāc nevajadzīgo, gan nogādā uz turieni visu nepieciešamo, tāpat arī pārvadā cilvēkus.

Pēc "Balin Energy" sacītā nozares vidējais veiksmes rādītājs naftas atradņu atklāšanā ir aptuveni 25%. Kopējie iespējamie resursi Baltijas jūrā tiek lēsti ap 100 miljoniem tonnu. Diemžēl lielākie krājumi atrodas vairāk uz dienvidiem, un virzienā uz ziemeļiem tie samazinās, respektīvi Latvijai, salīdzinot ar Poliju un Lietuvu, ir vismazākās izredzes.

Kā ziņots, izpētes urbumu kompānija sāka veidot 12.maijā Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas tālakājā DR stūrī, 104 km no krasta.

SIA "Balin Energy" ir "Kuwait Energy Company Netherlands Cooperatief U.A" un "PKN Orlen" meitas uzņēmuma "Orlen International Exploration and Production Company B.V." kopuzņēmums.

Uzziņa
Ilggadējie ģeoloģiskās izpētes un naftas meklēšanas darbi pierādīja, ka Latvijā ogļūdeņražu izpētei perspektīvais apgabals aptver tikai Rietumlatviju apmēram līdz 22o meridiānam un valsts jurisdikcijai pakļauto Baltijas jūru. Naftas perspektīvajā teritorijā izdalās rajoni, kuri atšķiras pēc izpētes pakāpes un naftas potenciāla, kā arī dabas apstākļiem (jūra vai sauszeme).

Līdz šim Latvijā ir atklāta viena naftas atradne (Kuldīgas) un vairākas nelielas iegulas. Bez tam, daudzviet naftas meklēšanas un izpētes urbumos bija novērotas naftas izpausmes (pazīmēs) iežu porās vai plaisās.

Visperspektīvākā ir Latvijas šelfa dienviddaļa ar mazāko ģeoloģiskā riska pakāpi, proti, prognozējamo naftas iegulu atklāšanas iespējas ir vislielākās. Šeit liela un vidēja izmēra lokālpacēlumos varētu būt izveidojušās komerciālas naftas iegulas. Vairāki no naftas meklēšanas viedokļa nozīmīgi objekti atrodas Latvijas-Lietuvas robežas strīdus zonā, un neskatoties uz interesi, pašreiz nav pieejami izpētei.

Otra naftas perspektīvo objektu grupa ir centrālajā šelfā un tam piekļautajā sauszemē apzinātie objekti. Daudzos no tiem tika konstatētas naftas izpausmes un nelielas naftas iegulas, kā arī atklāta vienīgā Latvijā Kuldīgas naftas atradne.

Savukārt Latvijas šelfa ziemeļdaļa un tam pieguļošā sauszeme kopumā ir jāuzskata par rajonu ar salīdzinoši zemu naftas potenciālu, ievērojot šeit apzināto struktūru, kā arī ordovika nogulumos konstatēto rifu, nepietiekamo izpētes pakāpi, to nelielos izmērus un ievērojamu attālumu līdz galvenajai naftas ģenerācijas (veidošanās) teritorijai. Tomēr, spriežot pēc Gotlandē iegūtās pieredzes, kad no neliela izmēra rifiem ieguva naftu, iespējams, atklājot lielāka izmēra rifus vai citus veidojumus kā šelfā, tā arī Rietumkurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, tos varētu uzskatīt par potenciālu mērķi ogļūdeņražu meklēšanai un izpētei.

Īsa izpētes vēsture
Jau pagājušā gadsimta 30-tajos gados zinātnieki uzskatīja, ka Latvijā varētu būt nafta. Sistemātiski naftas meklēšanas un izpētes darbi Latvijas rietumu un centrālajā daļā iesākās piecdesmito gadu beigās. Laika posmā no 1958.g. līdz 1971.g. sauszemē veikti seismiskie darbi, kā arī izurbts vairāki desmiti naftas meklēšanas un izpētes dziļurbumu.  

Šo darbu rezultātā zemes dzīlēs konstatēja daudzus lokālpacēlumus (ģeoloģiskās struktūras) - tā saucamos „slazdus”, kuros varēja būt uzkrājusies nafta. Vienā no tiem 1963. gadā atklāja naftas iegulu kembrija nogulumos, kuru nosauca par Kuldīgas naftas atradni. Šis atklājums bija viens no pirmajiem Baltijas reģionā.

Turpinoties naftas meklēšanai, tika konstatētas naftas pazīmes vai nelielas naftas iegulas ordovika nogulumos vairāku citu naftas perspektīvo laukumu robežās. 1972. g. naftas izpētes darbus pārtrauca, jo Padomju Savienībā šāda tipa un neliela izmēra naftas iegulas tika uzskatītas par nenozīmīgām un rūpnieciski neizmantojamām. Tomēr 1986.gadā, pēc jaunas naftas atradnes atklāšanas Lietuvas ziemeļrietumos netālu no Latvijas robežas, naftas darbus atkal atjaunoja. 1986.-1994. gados, veicot jaunus seismiskos pētījumus un izurbjot vairākus urbumus, tika precizēta atsevišķu agrāk zināmo naftas perspektīvo struktūru uzbūve, apzināti daži jauni lokālpacēlumi Latvijas dienvidrietumos. Tomēr jaunas naftas atradnes netika atklātas.  

Naftas meklēšana Baltijas jūras Latvijas daļā notika 1976.-1992.gados. Kopējā dziļuma punkta seismiskā profilēšana, 24 000 km apjomā, veikta gandrīz visā naftas perspektīvā teritorijā, izņemot pašus ziemeļrietumus un šauru joslu gar piekrasti. Šo darbu rezultātā jūrā atklāts ievērojams skaits lokālo pacēlumu, daudzi no tiem tika atzīti par naftas izpētei perspektīvām struktūrām. Jūrā ierīkoja trīs urbumus. 1984. gadā izurba E6-1 urbumu, kā rezultātā atklāja naftas iegulu ordovika nogulumos, iegūstot nelielu naftas pieteci, kā arī naftas pazīmes kembrija un devona iežos. Otrs jūras urbums, P6-1, izurbts 1988.gadā, tā galvenais mērķis bija jaunu urbšanas iekārtu testēšana. Urbumā E7-1, kurš atrodas Latvijas-Lietuvas jūras robežas strīdus zonā, arī novēroja naftas pazīmes. Izpētes urbumu ierīkošanas rezultātā, nozīmīgas naftas atradnes netika atklātas.

(Avots: Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas izpētes centrs)