Sekojot vairāku talsinieku piemēram, vadošā darbā Liepājā sācis strādāt arī Māris Ārbergs, kurš no 11.novembra vada Liepājas Autobusu parku.

Esat gājis Visvalža Radeļa (Jūrnieku centra direktors) un Normunda Grūbja (Valsts Policijas Kurzems reģiona pārvaldes priekšnieks) pēdās?

Arī bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, kurš daudzus gadus bija saistīts ar Talsiem, taču arī ir Liepājā. Jau smējāmies, ka jādibina talsinieku klubiņš Liepājā.
Taču Liepājā pazīstu daudzus, tostarp arī mēru, ar kuru esam kursabiedri. Pazīstu Jāni Lagzdiņu, ar kuru kopā Saeimā strādājām, pat ieņēmu viņa vietu, kad viņš vairs nevēlējās būt frakcijas priekšsēdētāja vietnieks.

Kas talsiniekus vilina uz Liepāju?

Tā ir apstākļu sakritība, ka esmu nokļuvis šeit.

Kādus pienākumus atstājāt, atnākot uz Liepāju?

Pēc 10.Saeimas atlaišanas un neveiksmīga starta 11. Saeimas vēlēšanās nolēmu kādu laiku likt politiku mierā, un strādāju pie individuāliem projektiem, konsultēju dēlu viņa uzņēmumā. Līdz nāca šis piedāvājums. Man vienmēr paticis pieņemt jaunus izaicinājumus, un es piekritu.

Karjeru sākāt kā inženieris?

Astoņus gadus nostrādāju, tad nāca piedāvājums startēt pašvaldību vēlēšanās, un, kad mūsu sarakstu ievēlēja, tad  izrādījās, ka nav neviena cita, kas varētu iet par pagasta priekšsēdētāju. Pieņēmu arī šo izaicinājumu. Vēlāk tiku ievēlēts rajona padomē un, lai gan biju jaunākais pagasta priekšsēdētājs, tieši mani ievēlēja par Talsu rajona padomes priekšsēdētāju. Piecus gadus sēdēju uz diviem krēsliem – pagastā un rajona padomē. Kopš tā laika man ir labi kontakti ar citiem pašvaldību vadītājiem visā valstī. Piedalījos arī plānošanas reģiona izveidē, kur iznāca kontaktēties ar Liepāju, Ventspili, Saldu, Kuldīgu.
Kad atkal bija pagājuši astoņi gadi, nu jau pašvaldību darbā, 2002. gadā, jau pēc Peimaņa kunga slepkavības man piedāvāja iesaistīties biznesā. Iepriekš neko tādi nebiju darījis, taču piekritu kļūt par "Jaunpagasts plus” direktoru.

Diezgan regulāri un arī krasi esat mainījis nodarbošanos. Kāpēc?

Astoņi gadi manuprāt ir tāds rutīnas laiks. Laiks, ko pavadīju "Jaunpagasts plus”, bija ļoti intensīvs un interesants, strādāju ar jauniem projektiem, rekonstruējām divas rūpnīcas – Iecavā, Jaunpagastā. Domāju, ka uzņēmumam ir nākotne – ne tikai bioetanola un spirta, bet arī biodīzeļa ražošanā. Vajadzētu tikai kādu valsts programmu, jo mūsu uzņēmumi nav tik konkurētspējīgi. Piemēram, Jūrmalā varētu braukt tikai ar ekoloģisko biodīzeli.

Un tad nāca lielā politika?

Arī interesants laiks. Sākumā biju budžeta komisijā, tad tautsaimniecības, kas man bija tuvāka.
Ar ko sākāt savus valdes priekšsēdētāja pienākumus Liepājā?

Iepazinos ar saimniecību. Tikāmies ar kolektīvu, aprunājāmies. Izstāstīju, kāds ir mans vadības stils.

Kāds tas ir?

Neesmu valdonīgs, vairāk demokrātiskā stila piekritējs. Man nepatīk intrigas, neizrunāti jautājumi. Patīk skaidrība, abpusēja uzticēšanās.

Atbalstāt uzsākto reorganizāciju Autobusu parkā?

Cilvēki pie tās ir strādājuši, un tas, ka esmu atnācis, nenozīmē, ka tagad visu jāmaina. Tā ir normāla prakse, nodalīti no uzņēmuma pamatdarbības nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. Turklāt tādam SIA būs vieglāk piesaistīt Eiropas naudiņu, jo ēkas ir jāsakārto, jāsiltina.
Pats galvenais, protams, jācīnās par pārvadājumiem gan pilsētā, gan Kurzemē un arī citur, tāpat kā to dara celtnieki. Tāpēc ir jādomā par jauniem, svaigiem, pasažieriem izdevīgiem risinājumiem, ko varam piedāvāt.

Kā jums patīk Liepājā?

Pagaidām uz pastāvīgu dzīvi negrasos pārcelties, bet darba dienas pavadīšu šeit, jo katru dienu 140 kilometrus turp un atpakaļ izbraukāt nav reāli.
Iepriekš vismaz reizi gadā vienmēr esmu bijis Liepājā, jo esmu autosporta fans un apmeklēju ralliju. Droši vien arī Liepājai ir problēmas, kā visur, bet man patīk pilsēta, te dzīvo daudz aktīvu cilvēku, bagāta kultūras dzīve, esmu dzirdējis par jauniem projektiem, tādiem, kā koksa rūpnīca, arī investīcijas ir. Domāju pilsētai perspektīva ir. Galvenais, lai ir jauni projekti un mazinās bezdarbs, citādi jaunatne plūst prom.