Uzņēmējs Kirovs Lipmans svētdien piezvanīja publikācijas „Mareks Segliņš: Kirovs Lipmans runā nepatiesību!“ autorei, un jau no pirmajām frāzēm bija skaidrs, ka Lipmans ir satraukts un sašutis.

Sašutuma iemesls: portālā publicētie Liepājas partijas izvirzītā 12.Saeimas deputāta kandidāta Mareka Segliņa izteikumi piektdien, 22.augustā, Liepājas partija birojā, par to, ka Kirovs Lipmans, stāstot, ka bijis gatavs maksāt 60 miljonus eiro, lai glābtu „Liepājas metalurgu”, melo, ka tas ir labākais piedāvājums.

Lipmans neslēpa, ka Segliņa izteikumi viņu dziļi aizskāruši. Segliņam uzņēmējs veltīja virkni neglaimojošu apzīmējumu: „Blēdis, žuļiks, dzērājs... Kā tāds svoločs vispār var kaut ko teikt?!”

Pēc Lipmana sacītā, to, ka Segliņa izteikumi ir nepatiesi, var viegli pierādīt: „To jau var pārbaudīt – pieprasīt „Prudentia” papīrus, ko esmu iesniedzis. Tur nav simtiem lappuses, bet es konkrēti uzrakstīju, ka esmu gatavs ieguldīt 60 miljonus un trīs mēnešu laikā pacelt Metalurgu! Un tā valsts dabūs visādus nodokļus, „Latvenergo” dabūs miljoniem atmaksu, „Latvijas gāze” dabūs 6–7 miljoni gadā... Tā ir liela nauda. Ar visiem kreditoriem es sarunāšu, tā, kā es to darīju 1996.gadā! Vēl vairāk – es iedevu divas banku garantijas, gan no „Swedbank”, gan „Aizkraukles bankas”! Ko vēl vairāk?! Kas vēl labāk? Es simts procenti zinu, ka labāku piedāvājumu par mani neviens neiedeva. Neviens! Bet viņi baidās no manis, jo es zinu, ka tie ir žuļiki! Jūs saprotiet? Tā dzīvoja Sesks ar Zaharjinu, ka Zaharjins teica – man nav nekāda mēra, Sesks no manas rokas ēd, kāds viņš ir mērs man?! Tāpēc jau viņi baidās no manis...

Es jums vēl vairāk pateikšu. Vienu tādu epizodi, lai jums pavisam skaidrs būtu. Vakar dabūju no administratora Velmera vēstuli. Kad es iesniedzu par Metalurgu, lai viņš varētu izdzīvot, pateicu arī, ka es gribētu arī ostu ["Liepājas osta LM"]. Par Metalurgu uzrakstīju, ka esmu gatvs 60 miljonus ieguldīt, un par ostu, ka esmu gatavs 550 000 eiro ieguldīt, bet, lai tas tiešām būtu kā bizness, es gribētu viņus kopā. Vakar es dabūju vēstuli – sakarā ar to, ka jūs gribējāt kopā, un uz Metalurgu jūs nekvalificējāties, tāpēc, ka tur ir labāki piedāvājumi, tad osta jums arī nepienākas!

Ostu vinnējis kaut kāds krievs, Konstantin, aizmirsu uzvārdu, kas iedeva 150 000. Jūs varat iedomāties? 550, un tas iedod 150, un viņš vinnē tāpēc, ka viņš tikai ostu grib! Nu, ja tu esi godīgs, atnāc pie manis, pasaki: Kirov, man te ir visi dokumenti, redz, Metalurgā ir labāki piedāvājumi, par ostu tu, protams, dod četrreiz vairāk naudas, nu tu paņemsi to ostu? Nu, protams, es paņemtu. Bet – jūs varat iedomāties? – jūs esat brīvs... Tas ir tāds, žuļiks! Viņi tikai baidās manis, es jums teikšu atklāti, viņi baidās. Man savā laikā Sesks bija ļoti tuvs cilvēks, es viņam desmit gadus atpakaļ teicu – nepinies ar Zaharjinu, tie ir bandīti un zagļi, tici man, atnāks laiks, un tu to sajutīsi! Šodien tas laiks ir atnācis... Kāpēc jūs domājat es aizgāju no SEZ valdes? Tā kā viņi kopā tur darbojās, man tas nebija pie sirds. Es teicu – ja jūs neuzklausīsiet un godīgi netaisīsiet to visu, tad man te nav ko sēdēt, es negribu būt atbildīgs par jūsu afērām.

Lipmans uzskata, ka sevi biznesā jau pietiekami apliecinājis, un „Liepājas metalurgs” viņam nav vajadzīgs, un rūpnīcu viņš gatavs pārņemt drīzāk aiz patriotiskiem apvsvērumiem:

„Ticiet man, man viss ir! Es sevi biznesā jau esmu apliecinājis, bet man sirds sāp par tiem cilvēkiem, kas palika bez darba, bez naudas, bez nekā! Es šajā valstī jau ļoti daudz esmu ieguldījis. Ļoti daudz! Un turpinu dot. Es savā laikā Metalurgu – par to tagad maz kas runā –, kad tas bija vēl sliktākā stāvoklī, es viņu pacēlu! Es desmitkāršoju apgrozījumu „Grindeksā”! Desmitkāršoju! Jūs varat iedomāties? Kad es ienācu „Grindeksā”, bija tuvu pie 11 miljoniem latu apgrozījums, šodien ir 135 miljoni apgrozījums! Vēl vairāk es jums pateikšu – pasaules čempionāts [hokejā], 90 procenti neviens neticēja. Man toreiz Bērziņš, premjers [saka] – Kirov, tu vairāk pie manis nenāc par to pasaules čempionātu, ja tu gribi taisi, ja negribi, netaisi, paskaties, neviens netic! Un tiešām, viņam jau taisnība ir – kā tāda, mūsu maziņa valstiņa, var noorganizēt pasaules čempionātu! Bet es gribēju sev pierādīt, ne Bērziņam, ne kādam citam kungam, sev! Un pierādīju, un bija viens no labākiem čempionātiem pasaulē!”

Telefonsarunā Lipmans arī apgalvoja, ka Segliņš centies izspiest no viņa naudu: „...veselu mēnesi prasīja man tos 16 000, man jau tas bija apnicis, biju gatavs, lai tikai viņš aizietu, lai vairāk viņu neredzētu, un iedevu tos 16 000! Varat iedomāties?”

Kad sācis saprast, „kas ir Segliņš un kas ir Velmers”, Lipmans piedāvājis: „Dodiet man [Metalurgu] uz pusgadu. Ja es pusgada laikā neizpildīšu savas saistības, ka es pacelšu viņu un tas sāks darboties ar peļņu, es aizeju projām, pārdodiet, tikai kompensējiet man to, ko esmu ieguldījis! Vai tas ir slikts piedāvājums?!”