Biznesa vide Baltkrievijā pamazām uzlabojas, uzskata Tirdzniecības un rūpniecības kameras Liepājas nodaļas vadītājs Ģirts Kronbergs, tāpēc uzņēmējiem ir vērts lūkoties šajā virzienā.

Akciju sabiedrības „Liepājas papīrs” un baltkrievu uzņēmuma „NTS” kopīgās jaunās ražotnes atklāšanā Baltkrievijas pilsētā Rečicā klāt bija ne tikai šo uzņēmumu, bet arī abu valstu radniecīgo Tirdzniecības un rūpniecības kameru (TRK) pārstāvji.

Tā nebija nejaušība, jo Liepājas un Rečicas kopuzņēmuma „NTS Poligrafija” izveidi sekmējuši gan Gomeļas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs un Baltkrievijas TRK vadītāja padomnieks Vasilijs Starovoitovs, gan Tirdzniecības un rūpniecības kameras Liepājas nodaļas vadītājs Ģirts Kronbergs.

Sadarbība desmit gadu garumā

TRK Liepājas nodaļai sadarbība ar Baltkrieviju aizsākusies jau pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās, bet pirms diviem gadiem Liepājā dibināts Biznesa klubs – vēl ciešākai sadarbībai ar Baltkrieviju.
Ģirts Kronbergs: „Tas bija laiks, kad Baltkrievijā sāka mainīties domāšana – ārvalstu investīcijas bija mazāk par vienu procentu no visa apgrozījuma, un valsts vadītāji saprata, ka kaut kas ir jādara, lai veicinātu ekonomikas liberalizāciju. Tapa privatizējamo uzņēmumu saraksts ar vairāk nekā 600 objektiem, loģistikas centri, ceļi Baltkrievijā jau bija labi. Tas viss ir sekmējis sadarbību.”

Pēc Kronberga sacītā TRK aptuveni desmit gadu laikā savedusi kopā vairāk nekā tūkstoti uzņēmēju abās valstīs, noorganizējusi vairāk nekā divdesmit oficiālu vizīšu ar simts, simtpiecdesmit kontaktu iespējām vienā reizē.

"Pieredze, ko esam guvuši šajos gados, nevis teorētiski, bet reālajā dzīvē, ir priekšrocība, kas, ļauj mums būt kā drošības filtram un zināmam garantam, ka Latvijas uzņēmēji atradīs īstos partnerus Baltkrievijā.”

Lai apmierinātas abas puses

TRK vispirms palīdz tiem uzņēmējiem, kuri saprot, ko dara savā biznesā, kas partneri uztver kā līdzvērtīgu un ciena otras valsts tikumus un likumus, uzsver Kronbergs. „Ja negrib apmierināties ar vienreizēju darījumu, jāstrādā tā, lai apmierinātas ir abas puses, tikai tad var veidot ilgstošu sadarbību.” Ja kāds iecerējis Baltkrievijā krāpties ar nodokļu maksājumiem vai kā citādi, tad labāk, lai nemeklē palīdzību TRK, brīdina Kronbergs.

Tas, ka uzņēmēji apvienojušies Biznesa klubā, ir priekšrocība, uzskata Kronbergs. „Tās ir tikšanās visaugstākā līmeņa amatpersonām, iespēja pārņemt citu pieredzi, uzzināt jaunumus, operatīvi saņemt briesmu signālus – piemēram, savulaik baltkrievi praktizēja dažādu "ukazu” izdošanu ar atpakaļejošu datumu, uz kuru pamatu ierēdņi atļāvās dažādas patvaļības. Taču pēdējos gados neko nepamatoti konfiscēt vairs nevar.”

Šobrīd sadarbība ar Baltkrieviju esot vai katram Liepājas uzņēmumam, sākot ar ražotājiem: „Lauma Fabrics”, „Hidrolats”, „Krāsu serviss”, tāpat arī celtniecības uzņēmumiem un ostas firmām.
"Kopumā Latvijā ir ap sešiem simtiem uzņēmumu, kuri šobrīd sadarbojas ar Baltkrieviju.”

Kā perspektīvāko sadarbības modeli Kronbergs uzskata kopuzņēmumu dibināšanu vai nu Latvijā, vai Baltkrievijā, kā to jau izdarījusi akciju sabiedrība "Liepājas papīrs”, kas šajā ziņā uzskatāma par pionieri Liepājas uzņēmumu vidū.

Iespējams, labs stimuls šādai kopuzņēmumu dibināšanai būs otrās Liepājas dienas Baltkrievijā, kurām gatavojas TRK. Ģirts Kronbergs atceras, cik veiksmīgas bijušas pirmās, kas notika 2006.gadā, kad bijis gan biznesa forums, gan izstāde, un pat abu valstsvienību hokeja mačs.