Ja savus īpašumus, arī Liepājā, sāks pieprasīt ebreju organizācijas, tad sarosīties varētu arī citas mazākumtautības, piektdien raksta laikraksts "Dienas Bizness".

Šobrīd atkal saasinājušās diskusijas saistībā ar nekustamajiem īpašumiem, kas līdz 1940. gada 17. jūnijam piederējuši ebreju sabiedriskajām organizācijām un kurus tās vēlas atgūt savā īpašumā. Valsts vēstures arhīva informācija, kas atrodas Tieslietu ministrijas rīcībā, liecina, ka ebreju biedrību nekustamo īpašumu sarakstā, kas vēl nav atgūti, ir arī skolas, kapi, kultūras iestādes, slimnīcas un citi. Ministrija arī atzīst, ka ebreju biedrībām atdoti šobrīd kopumā 36 īpašumi. Tomēr ebreju biedrības vēlas atgūt vēl 50 nekustamos īpašumus un iesniegušas pieteikumus, tomēr daļa no šiem pieteikumiem ir atteikti, liecina arhīva apkopotā informācija. Minēto īpašumu saraksts gan ir noformēts 2010. gada maijā. 2006. gadā iesniegtais likumprojekts "Par atbalstu Latvijas ebreju kopienai" netika atbalstīts. Tas paredzēja kompensāciju izmaksu ebreju kopienai par kopumā 282 īpašumiem. Kompensācijas summa tika norādīta gandrīz 32 milj. Ls. Bija plānots vēl biedrībai bez atlīdzības nodot 14 nekustamos īpašumus Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Kandavā un Kuldīgā.

Skatās bažīgi

Liepājas universitātes (LiepU) Projektu daļas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis atzīst, ka ar bažām seko līdzi diskusijai par ebreju īpašumiem, jo to īpašumu sarakstā, uz kuriem pretendē ebreju organizācijas, ir divas stratēģiski svarīgas LiepU ēkas. Gan ēku Kūrmājas prospektā, gan Kuršu ielā apsaimnieko Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte. Kūrmājas prospekta ēkā notiekot gan studiju process, gan pētniecība. Šeit ieguldīta divu ERAF atbalstīto projektu nauda, turklāt viens no projektiem - ēkas fasādes atjaunošana un siltināšana - jo- projām turpinās. Pirms ERAF projektiem šeit ieguldīta arī Norvēģijas finanšu instrumenta nauda. Ēkā izveidota Baltijā unikālas mācību pro- grammas Jauno mediju māksla studiju telpas ar nepieciešamo aprīkojumu, kā arī mākslas pētījumu laboratorija, norāda A. Egliņš-Eglītis. Savukārt Kuršu ielas namā, kur arī ieguldīti prāvi līdzekļi, tostarp valsts finansējums, plānots izveidot atvērto mākslas telpu. "Jau trešo reizi mums jāsatraucas par to, kāds liktenis sagaida ēkas, ar kurām universitāte saista savu attīstību," piebilst A. Egliņš-Eglītis. Savukārt Liepājas domes pārstāve Zane Ģirne uzsver: "Par jebkura nekustamā īpašuma atsavināšanu var lemt tikai domes deputāti. Šobrīd šāds jautājums izskatīšanai domes sēdē netiek virzīts." Savukārt Rīgas pašvaldībā neesot saraksta ar īpašumiem, kas iepriekš piederējuši ebreju organizācijām. Rīgas domes Īpašumu departamenta vadītājs Oļegs Burovs norādīja, ka departamentam neesot informācijas par sarakstu, kurā būtu uzskaitīti īpašumi, kas piederējuši ebreju organizācijām. "Ja šis jautājums mūsu valstij būs dienaskārtībā un aktuāls, tad izvērtēt un sniegt savu atzinumu par šiem īpašumiem vajadzētu ne tikai valdībai, bet arī pašvaldībām, tostarp arī Rīgas pašvaldībai," norāda O. Burovs.

Pieprasīt var arī citi

Latvijas krievu kopienas prezidents Vjačeslavs Altuhovs apgalvo, ka Latvijā ir arī īpašumi, kas piederējuši krievu sabiedriskajām organizācijām, bet pašreizējās Latvijas valsts laikā nav atgūti. Viņaprāt, ja kompensēs vai atdos īpašumus ebrejiem, tad arī citas mazākumtautības mēģinās sekot šim piemēram. "Nekādi saraksti mums nav izveidoti, taču īpašumi krievu kopienai ir bijuši," tā V. Altuhovs. Tomēr, viņaprāt, šo procesu nedrīkst sasteigt, rūpīgi jāizvērtē visi dokumenti, tāpat ieguldījumi īpašumā - gan valsts, gan starptautiskie un privātie. Nedrīkstētu pieprasīt īpašumus, kuri pilda sabiedriski nozīmīgu funkciju - izglītības, kultūras un veselības aprūpes iestādes. Ja ēku nevar atdot, tās sākotnējā vērtība jākompensē. "Ja ir reāli dokumenti, varētu prasības izskatīt, taču te nedrīkst neko sasteigt," piebilst V. Altuhovs. Latviešu - vācbaltu centra Domus Rigensis valdes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis norāda, ka arī Baltijas vācieši savulaik zaudēja īpašumus Latvijā. Ja runā par sabiedriskajām organizācijām, tad būtu jāizskata visu pirmskara sabiedrisko organizāciju īpašumu tiesības, ne tikai ebreju, uzskata O. Spārītis. "Kā tad ar Aizsargu organizācijas īpašumiem, ar ugunsdzēsēju un citu organizāciju īpašumiem?" viņš vaicā. Viņaprāt, ebreju kopienai būtu arī dokumentāri jāpierāda, ka viņi ir Latvijas pirmās brīvvalsts ebreju organizāciju juridiskie mantinieki, jo, viņaprāt, tagadējās organizācijas lielākoties vada to ebreju pēcteči, kuri iebraukuši Latvijā pēc Otrā pasaules kara. Tāpat būtu jānovērtē īpašumi pēc veiktajiem ieguldījumiem, un, ja īpašumu tomēr nāktos atdot, būtu jāprasa atmaksāt ieguldījumu summu.