Vēsturiskā, Berči projektētā ēka Zivju ielā 3, kurā agrāk atradās "Romas viesnīca" (Hotel de Rome), bet tagad – galvenokārt biroji, šogad atkal kļūs par viesnīcu.

Kā portālu irliepaja.lv informēja projekta pasūtītājas – SIA "Zivju iela" – valdes loceklis Ivars Kesenfelds, ir uzteikti nomas līgumi ēkas 2.stāva  telpu nomniekiem (tostarp arī irliepaja.lv), "jo vēsturiskajās viesnīcas telpās atkal būs viesnīca".

Tās nosaukumus būs "Art Hotel Roma", pastāstīja Kesenfelds.

Viesnīcas atjaunošanas pirmajā kārtā būs 30 numuri. Vismaz trešā daļa no tiem –  ar divām istabām.   Pārsteidzoši, bet ēkas otrajā stāvā vēsturiskās viesnīcas aura ir labi saglabājusies.

Iespējams, ka "Art Hotel Roma" būs "bezzvaigžņu" viesnīca, sacīja Kesenfelds, piebilstot: "Tas nenozīmē, ka viesnīca būs sliktāka par zvaigžņotajām."

Ēkas rekonstrukcijas projekta autors ir arhitekts Agris Padēlis-Līns.

Vēsturiska uzziņa
Vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš "Hotel de Rome" dēvē par vienu no lepnākajām Liepājas viesnīcām. "Hotel de Rome" jeb "Romas viesnīca" saukta arī citos, bijušo īpašnieku vārdos – Ramedlova tirdzniecības nams, Rīges nams, Drātu nams. Padomju laikos tā bija viesnīcas "Līva" filiāle.

Nama būvprojekts, kura autors ir Pauls Makss Berči, apstiprināts 1881.gadā, pirmo reizi ekspluatācijā ēka nodota 1882.gadā kā viesnīca un kā tirdzniecības nams. Pēc tam pārbūvēta 1891.gadā un vēl sešas reizes pēc tam. Šobrīd ēka turpina pārtapt septīto reizi.

Pēc nama otrās pārbūves tā īpašnieks Drāts pagrabu paplašināja un ierīkoja, kā tagad teiktu, dažādu vīnu vairumtirdzniecības bāzi. Pagrabā, visapkārt rondo tipa iekšpagalmam, bija izbūvēts pusotrs desmits atsevišķu nišu – katrai vīna markai sava. Nama pirmspēdējais īpašnieks Juris Jaunzems šajās pagraba nišās bija iecerējis izveidot Romas jeb, kā to dēvēja sarunvalodā – latgaļu pirti, bija izbūvētas pat trīs milzīgas burbuļvannas. Taču šo projektu izjauca uznākusī globālā ekonomiskā krīze.

Ēkas labajā pusē izbūvētas kāpnes uz otro stāvu, sauktas par baronu kāpnēm, jo tieši Kurzemes baroni – no Aizvīķiem, no Medzes utt., bija tie, kas mēdza apmesties "Romas viesnīcā". Kāpņu galā, virs otrā stāva kāpņu laukuma vēl šodien redzama stiklota griestu daļa (krāsainā mozaīka gan nav oriģināla), virs kuras jumtā izbūvēts tubuss – tāda kā divslīpņu telts, kas ļāva izgaismot kāpņu laukumu.

Ēka un tās iekštelpas ir vairākkārt pārbūvētas, jo katrs nākamais īpašnieks vēlējies tajā kut ko mainīt un uzlabot. Pirmajā gadu desmitā – no 1881. līdz 1891.gadam "Romas viesnīca" bija divi atsevišķi stāvoši korpusi, kuriem pa vidu gāja iela, kas savienoja Zivju ielu ar Stendera ielu. Pēc 1891.gada izeju uz Stendera ielu aizmūrēja ciet, bet no Zivju ielas puses viesnīcas pagalmā varēja iebraukt vieglie ormaņi ar ekipāžām.

20.gadsimta sākumā Drāti atkal viesnīcu paplašināja – no 26 līdz 36 numuriņiem. Viesnīcā bija veļas mazgātava, moderna virtuve ar gāzes degļiem, telefons, darbojās ēdienu lifts.

"Romas viesnīca" nebija pati dārgākā viesnīca Liepāja, tāda bija "Pēterburgas viesnīca" Lielās ielas un Hāgedorna (Teātra) ielas stūrī.

Ar "Romas viesnīcu" saistīti trīs īpašnieku uzvārdi – Nikolajs fon Ramedlovs (Ramedloff), Vilhelms Rīge un Drātu ģimene. 1871.gadā Liepājā ieradās Pauls Makss Berči un noslēdza darba līgumu, kļūdams par pilsētas galveno arhitektu. Taču ar dažiem Liepājas patriciešiem Berči, acīmredzot, bijis pazīstams jau agrāk, vēl tad, kad pildīja viena no arhitektiem pienākumus Dinaburgas jeb Daugavpils dzelzceļa administrācijā.

1878.gadā Berči saņēma pasūtījumu no Liepājas policijas šefa Nikolaja fon Ramedlova par viņa dzīvojamās mājas būvprojekta izstrādi un arī būvuzraudzību. Ramedlovu villa saglabājusies līdz mūsu dienām, un tās adrese šodien ir Bāriņu iela 26. Tā ir pirmā Berči projektētā dzīvojamā māja Liepājā, šobrīd diemžēl nožēlojamā stāvoklī. Ēka ir interesanta ar to, ka nekad nav tikusi pabeigta otrā stāva oranžērija ar spraišļotu stiklojumu.

1891.gadā Ramedlovu apsūdzēja kukuļņemšanā, arestēja un konfiscēja mantu. 1907.gadā Ramedlova atraitne pilsētai lūgusi pensiju, bet pilsēta viņai atteikusi. Līdz ar šo faktu Ramedlovu stāsts Liepājā beidzas.

"Romas viesnīcas" projektu Ramedlovs arhitektam Berči pasūta 1881.gadā. Tobrīd viņš ir bagāts, varens un tic savai nākotnei. Maskavā un Pēterburgā noskatījies iespaidīgos Jeļisejeva tirdzniecības namus ar veikalu pasāžām, un pasūta Berči tieši tādu pašu, amfilādes tipa veikalu plānojumu.

Kad Ramedlovi zaudē visus savus īpašumus, "Romas viesnīcu" izsolē nopērk Berči draugs, būvuzņēmējs, vairāku ķieģeļnīcu īpašnieks, miljonārs Vilhelms Rīge. Rīge dzīvoja divstāvu koka namā Uliha ielas un Kūrmājas prospekta stūrī. Viens no viņa reprezentācijas namiem bija ēka Kūrmājas prospektā 21, bet kantoris un būvmateriālu veikals atradās Valdemāra 14, ēkā, kurā atradās arī amerikāņu konsulāts.

Pēc Rīges nāves 1894.gadā "Romas viesnīcu" kādu laiku pārvalda pārvaldnieks, bet pēc tam Rīges ģimene pārdod to tirgotājiem Drātiem. Drāti apvienoja abus korpusus, izbūvēja papildu kāpnes, un ierīkoja vērienīgu vīna pagrabu. Vēlāk Drāti viesnīcā ievilka arī ūdensvadu.

"Romas viesnīca" konkurēja ar līdzvērtīgo "Hamburgas viesnīcu", kas piederēja rūpniekiem Štrupiem un atradās Rožu laukuma pretējā pusē, tur, kur šobrīd iekārtots Kurzemes skvērs.

Pirmā pasaules kara laikā "Romas viesnīcā" bija apmetušies vācu ķeizariskās armijas virsnieki. 1920.gadā Drāti viesnīcu pārreģistrēja uz mazbērnu vārda un turpināja viesnīcu biznesu. Pamazām mainījās klientūra – vairs nebrauca baroni, lielie zemes īpašnieki, mežziņi, viņu vietu ieņēma vienkāršāki ļaudis – latvieši.

1939.gadā Drāti repatriējās uz Vāciju, taču, nenokārtojuši līdz galam dokumentus, skaitījās ēkas īpašnieki līdz pat 1991.gadam, kad saņēma atpakaļ denacionalizēto īpašumu.