Nobeigums vēsturnieka Gunāra Silakaktiņa stāstījumam par kādreiz lepnās "Romas viesnīcas" pirmajiem īpašniekiem Ramedloviem un to mūža gaitām.

(Nobeigums. Sākumu sk. ŠEIT), turpinājumu sk. ŠEIT)

Nikolajs fon Ramedlovs (Ramedlovv) dzimis aptuveni 1842. gadā, (jo 1871. gadā izdotajā laulības apliecībā minēts viņa vecums – 28 gadi). Viņa ģimene cēlusies no Rēveles (Tallinas) pilsoņiem. Pirms ierašanās Liepājā dienējis, bijis Krievijas cara armijas virsnieks, 100. Ostrovas kājnieku pulka leitnants. Pēc paša vēlēšanās atvaļinājies no militārā dienesta un apmeties uz dzīvi Liepājā. 1871. gada 26. jūnijā Kurzemes gubernators Pauls fon Lilienfelds iecēlis fon Ramedlovu par Liepājas policijmeistara vietnieku (sk."Libausche Zeitung", 13.07.1871), bet 27.09.1871. viņš apstiprināts par Liepājas policijmeistaru (sk."Rigasche Zeitung", 02.10.1871). Iepriekš, 1871. gada februārī, Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcā notikusi Nikolaja Ramedlova un Marijas Eleonoras Košcjalkovskas (Maria Eleonora Kościałkowska) laulības. 1881. gada decembrī veselības dēļ viņš pēc paša vēlēšanās atbrīvots no dienesta. Viņam toreiz bija tikai apmēram 38 vai 39 gadi.

Liepājas augstāko aprindu sabiedrība tolaik, 19. gadsimta astoņdesmito gadu sākumā, dzīvoja nemitīgās nestabilitātes sajūtās. Pēterburgā bija nolemts Baltijas guberņās likvidēt veco, vācisko Rāti un maģistrāta policiju nomainīt ar Viskrievijas parauga centralizētu policijas pārvaldi. Jau minētā senatora Manaseina revīzija konstatēja, ka pilsētu policijas amatpersonas bija pieļāvušas nelikumības, valsts apzagšanu, un, Liepājas gadījumā, arī viltojumus, izspiešanu un vardarbību. Kļuva skaidrs, ka Ramedlova dienas policijas šefa krēslā ir skaitītas.

Tādēļ veselības problēmas gan varēja būt gan patiesais, gan formālais iemesls atteikties no amata. Ramedlovu visai drīz piemeklēja nopietna nervu slimības liga, un viņš ilgstoši ārstējās Aleksandra Augstumos, tagad Tvaika ielā 2, Sarkandaugavā (Heilandstalt Rothenberg). Liepājas bijušais policijmeistars Nikolajs fon Ramedlovs šajā slimnīcā miris 1890. gada 4. aprīlī 48. gadu vecumā. Bet... vēstures atmiņās Nikolajs fon Ramedlovs palicis ne tikai ar priekšniekos būšanu policijas šefa amatā.

Savas dzīves un karjeras laikā, būdams valsts ierēdnis, tas samērā īsā laikā Liepājā vai nu par savu naudu uzcēlis vai gatavus nopircis vairākus nekustamos īpašumus. Nāves brīdī viņam piederēja te uzskaitītie īpašumi:

Hueckestrasse 5 un 8 (Hika iela), hipotēkas nr. 1228 pie Gulbju dīķa,

Rosenstrasse 26 (Rožu iela), hipotēkas nr. 2144,

Neue Strandstrasse 6 (tagad Ezera iela), hipotēkas nr. 2212,

Waisenhausstrasse 26 (Bāriņu iela), hipotēkas nr. 246,

Lielākais un arī šodien, 21. gadsimtā, citiem liepājniekiem piederošais ir "Hotel de Rome".

Te vēl daži vārdi jāsaka par bijušo Ramedlovu villu Bāriņu ielā 26. Būvprojekts arhitektam P.M. Berči tika pasūtīts 1879. gadā. Būvuzņēmējs V. Rīge villu pabeidza 1881. gadā, taču pēc amata zaudēšanas, slimības un nāves īpašums pārgāja jurista, Liepājas domnieka, pilsētas galvas (1906. – 1908.) un ģimenes drauga Viljama Dreijersdorfa īpašumā. Diemžēl šodien nams ar oriģinālo otrā stāva ziemas dārzu ir pārvērties graustā. Ramedlovu ģimenei līdz 1880. gadam piederējuši nekustamie īpašumi arī Julianenstrasse (tagad Brīvzemnieka) un Thronfolgerstrasse (tagad Republikas iela).

Pēc viņa nāves presē laikraksts "Düna Zeitung", 07.04.1890 rakstīja: "...tas bija cienījams cilvēks, kuram bijusi liela nozīme Liepājas attīstībā, īpaši būvniecības jomā (citāts: "... Hr. v. Ramedlow hat durch gewandtes Wesen und überaus regen Geist vermöge großer Energie einen großen Einfluß in Libau ausgeübt ..."). (Mareka Gluško tulkojums).
   
Nikolajam un Marijai bija 4 bērni (Marija Vanda – 1872, Nikolajs Voldemārs – 1873 (pēc dzimšanas nodzīvoja 9 dienas), Emma – 1874, Valēriuss – 1875), bet tikai vecākā meita, Marija Vanda, izdzīvoja. Pārējie bērni, dzimuši ik pēc gada, un miruši drīz pēc dzimšanas.

Iespējams, ka viņiem bijis vairāk bērnu.

No visiem Ramedlova īpašumiem XX gs. sākumā bija palikuši divi: sk. "Libauscher Kalender" 1903.: Hika ielā 8 (hip. 1228, villa pie Gulbju dīķa) un Rožu ielā 26 (hip. 2144). Abi nekustamie īpašumi piederēja meitai – Marijai Vandai precētai – Bilbija.
1940. gadā ģimenei vairs piederēja tikai īpašums Rožu ielā 26 (hip. 2144).

Nikolaja meita Marija Vanda Bilbija droši vien mirusi apmēram 1930. gadu, jo tad viņas vīrs Ričards Bilbijs atstāja Liepāju un atgriezās Anglijā.

Nikolaja fon Ramedlova sieva, Marija Eleonora Košcjalkovska (1854.? – 1914.) nākusi no pazīstamas šļahtas ģimenes Kauņas apgabalā Lietuvā. (iepriekšējā publikācijā kļūdaini minēta izcelšanās no Varšavas tirgotāju ģimenes – G.S.) Viņas tēvs Vladislavs Košcjalkovskis (Władysław Kościałkowski) arī bijis virsnieks (robežsardzes kapteinis). Marija dzimusi Ovīšos (Ovīšragā, Lyserort) uz ziemeļiem no Ventspils. Marija pārdzīvoja vīru par gandrīz ceturtdaļgadsimtu un mirusi 1914. gada augustā. Pēc ģimenes leģendas – I pasaules kara sākumā, Liepājas apšaudes laikā 1914. gada augustā vācu bruņukuģa "Augsburg" granāta trāpījusi Ramedlovu pēdējam īpašumam Rožu ielā 26 un atraitni ievainoja. Marija Eleonora mira dažas diena vēlāk.

Ramedlovu meita Marija Vanda (Maria Wanda) 1894. gadā apprecējās ar angļu tirgotāju un Krievu Austrumāzijas pasažieru līnijas Holandes biroja, vēlāk aģentūras "Hofmann & Bielbay" īpašnieku Ričardu Bilbiju (Richard Bielby, 1859 – 1957).

Pēc pasaules kara Liepājā viņam piederēja transporta pārvadājumu kantoris/aģentūra (vispirms kā "Hoffmann-Bielby", vēlāk ar nosaukumu "Bielby & Co"). Mazmeitai Marijai Vandai un viņas vīram bija trīs bērni, dvīņi, kas miruši mazi un 1906. gadā meita Marija Vanda Violetta Brunhilda Adda (mirusi 1957. gadā).   

Ramedlovu pēcteči dzīvo pasaules dažādās vietās: piemēram, Lielbritānijā, Austrālijā un Vācijā.

Pēcvārda vietā

Vēsturnieks Mareks Gluško, Polija: "Ramedlovs 10 gadus (1871–1881) bija policijmeistars (par to viņš kļuva tikai 28 gadu vecumā). Viņš bija neparasts cilvēks, kā tas izriet no laikabiedru atmiņām pēc viņa nāves. Liepājā dzīvojis nepilnus 20 gadus un tajā laikā iegādājies vairākus nekustamos īpašumus. Tātad Liepāja XIX gs. 70. un 80. gados bija gandrīz neierobežotu iespēju pilsēta uzņēmīgajiem".

Gunārs Silakaktiņš: "Skaidrojot "Hotel de Rome" pirmā īpašnieka Hikolaja fon Ramedlova dzīves un biznesa gaitas, daļēji tomēr jāpiekrīt Krievijas senatora un Tieslietu ministra apsūdzībām par, kā tagad saka, shēmošanu un finanšu mahinācijām. Iespējams, Ramedlovs piekopis tādu naudas iegūšanas manipulāciju kā tirgošanos ar ietekmi, no Liepājas namīpašniekiem aizņemoties naudu pret vekseli ar visai ilgu atmaksas termiņu. Piemēram 1883. gadā izdodot vekseli par 1200 rubļiem uz Adolfa Reishofa vārda no Huzāru (Bernātu) ielas un 1880. gadā par 6000 rubļiem uz Hermaņa Bera Frīdmaņa v;arda no Dārza ielas".