Publicitātes foto.


Atbildot uz portāla irliepaja.lv lasītāja jautājumu, vai Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) kontrolē pārtikas veikalus Liepājā, cik bieži tas notiek, kā arī kādi pārkāpumi atklāti, esam saņēmuši PVD Dienvidkurzemes pārvaldes vadītājas, valsts vecākās pārtikas inspektores Gitas Riekstiņas atbildi.
 
Liepājnieks raksta, ka bieži gadās nopirkt bojātus avokado, redzēt veikalu plauktos savītušus vai bojātus salātus un citus zaļumus, tāpat ir gadījies nopirkt vecu zivi.

Riekstiņa informē, ka PVD savu resursu ietvaros pārtikas veikalus bez papilddarbībām plānveidā pārbauda vienu reizi gadā, bet ar papilddarbībām, piemēram, ēdienu gatavošana, konditoreja, gaļas sadales cehs un tamlīdzīgi – divas reizes gadā.

"Ja veikalā tiek konstatēti būtiski pārkāpumi, noteikti, tiek plānota papildus ārpuskārtas pārbaude, lai kontrolētu uzrādīto nepilnību novēršanu norādītajos termiņos. Saņemot jebkuru iedzīvotāju sūdzību, tai skaitā anonīmu, veicam ārpuskārtas pārbaudi norādītajā uzņēmumā, izskatām sūdzībā minētos faktus. Dažkārt izskatām arī ar sociālo tīklu palīdzību iegūtu informāciju," raksta Riekstiņa.

Vecākā inspektore uzsver, ka "ir ļoti svarīgi sūdzību iesniegt ar maksimāli precīziem faktiem". Tie ir: 1) uzņēmuma nosaukums, adrese; 2) pārkāpums (konstatēšanas laiks), ja tas ir produkts – derīguma termiņš, partija, cita marķējuma informācija; 3) ja ir veikts pirkums – čeks.

Pēc Riekstiņas sacītā, iesniegtās sūdzības apstiprinās apmēram 50% gadījumu.


Ja sūdzība apstiprinās, visbiežāk pārkāpums ir pietiekami nopietns, un dienests uzsāk administratīvo lietvedību.

Biežākie un būtiskākie pārkāpumi, kurus PVD konstatējis pārbaužu laikā, ir bojāta prece vai tāda, kurai beigušies pārtikas preču realizācijas termiņi; pārtikas apritē piedalās PVD nereģistrēts uzņēmums; dažādi higiēnas prasību pārkāpumi (telpu, personāla atbilstība), kā arī pārtikas preču marķēšanas un izsekojamības pārkāpumi.


2021. gadā PVD Dienvidkurzemes pārvalde par konstatētajiem pārkāpumiem piemērojusi naudas sodu sešiem veikaliem kopsummā par 1700 eiro. Naudassodu apmērs, ko nosaka normatīvie akti, ir no 20 (4 naudas sodu vienības) līdz 4000 (800 naudas sodu vienībām) eiro.

"Ikdienā strādājam pēc principa "konsultē vispirms", tāpēc sākotnēji normatīvo aktu prasības skaidrojam un brīdinām, bet, ja uzņēmējs nereaģē uz aizrādījumu vai konstatētais pārkāpums var radīt vai ir radījis draudus patērētāju veselībai, tiek piemērots naudas sods," norāda Riekstiņa.

Dažāda veida neatbilstības normatīvo aktu prasībām plānveida pārbaudēs konstatētas ap 80% veikalu.