Izšķirstot jaunāko "Katram Liepājniekam", rodas sajūta, ka pašvaldība sevis cildināšanas mākslā sasniegusi jaunas virsotnes, aiz kurām nākamā jau varētu būt glancēta žurnāla formāts un apmēri.

Jaunās valdības ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze", runājot par pašvaldību "avīzēm", saka: [..] Jelgavas gadījumā uz iespējami dārgākā papīra tiek drukātas ziņas, kur priekšsēdētājs bučojas ar pensionāriem un cilā zīdaiņus. Var jau būt, sabiedrībai tas patīk, taču pašvaldību funkciju veikšanai tas nav nepieciešams".

Liepājas pašvaldībai "iespējami dārgāks papīrs" vēl pietrūkst, tāpat kā mūsdienīgāks poligrāfiskais līmenis, bet, par saturu runājot, arī šajā izdevumā, kas pērn pašvaldībai izmaksāja 48 502,49 eiro, divas trešdaļas publikāciju nav nekāda sakara ar "pašvaldību funkciju veikšanu" (jaunākajā numurā – lappuses apjoma intervija ar "Liepājas skarto"; koncertzāles "Lielais dzintars" afiša pusotras lappuses garumā; virkne relīžu par skolu modernizācijas gaitu, ostas un SEZ uzņēmumu sasniegumiem utt., u.tml., kuru drukāšanai jēga būtu tad, ja mediji būtu atteikušies tās publicēt, taču tā nav taisnība). To, ka nepārspīlēju, apliecina arī pirms nepilniem diviem gadiem "Baltic Media Health–Check" pētījums, kurā secināts, ka publikāciju par izmaiņām likumdošanā, paziņojumu un citas oficiālas informācijas īpatsvars pašvaldību izdevumos ir tikai 20% līdz 25% no satura!

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) jau pirms trim gadiem vērsa uzmanību uz to, ka likums "Par pašvaldībām" nenosaka pašvaldību pienākumu vispārīgi informēt sabiedrību, bet skaidri norāda, ka tām jāpublicē informācija par domes sēdēm, lēmumiem, saistošajiem noteikumiem, sabiedriskajām apspriešanām. Domes priekšsēdētāja vai deputātu viedokļi, informācija par novada ievērojamiem cilvēkiem un vēsturi, sabiedriskām norisēm nav uzskatāma par tādu, ko likums pašvaldībai uzdotu par pienākumu apkopot un publicēt.

Lai mēģinātu tikt skaidrībā, kas ir Liepājas domes izdevums "Katram Liepājniekam" un kāda ir tā jēga, uzdevām dažus konkrētus jautājumus pašvaldībai un tās vadītājam Jānim Vilnītim.

1.Kāds ir "Katram Liepājniekam" izdošanas mērķis – informēt liepājniekus par pašvaldības lēmumiem, pašvaldības rīkotām akcijām, konkursiem vai izmantot to amatpersonu "atskaitēm", netieši reklamējot sevi; vai imitēt neatkarīgus masu medijus, publicējot intervijas, reportāžas, reklāmas?

2.Bet varbūt "Katram Liepājniekam" galvenā misija ir finansiāli atbalstīt SIA "Kurzemes Vārds", apmaksājot pašvaldības informatīvā izdevuma sagatavošanu, drukāšanu, izplatīšanu? Ja tā, – varbūt lietderīgāk darīt tā, kā iesaka LŽA, proti, "atbalstīt vietējās preses abonēšanu sociāli nenodrošinātajiem iedzīvotājiem, lai viņi būtu apgādāti ar daudzveidīgu un neatkarīgu informāciju, kas ļauj izdarīt informētu izvēli vēlēšanās un viedokļa formulēšanā par pašvaldības darbu"?

3.Vai pašvaldībai ir skaidrs, kas ir saimnieciski izdevīgāk – publicēt apmaksātu reklāmu "Kurzemes Vārdā" vai apmaksāt sava informatīvā izdevuma "Katram Liepājniekam" izdošanu, kurā šo reklāmu publicē bez maksas? Ja ir skaidrs, vai saimnieciskāk nebūtu izvēlēties vienu variantu, nevis maksāt dubultā (kā par akcijas "Vesels. Aktīvs. Laimīgs" reklamēšanu)?

4.Par ko liecina fakts, ka pašvaldība "pietaupa" informāciju savam izdevumam, nevis informē par jaunumiem un notikumiem masu medijus?

Pēdējā "Katram Liepājniekam" izdevumā, piemēram, tāda bija ziņa par "EuroO DK" loģistikas centra atklāšanu Satiksmes ielā (iespējams, šī ziņa bija jāpietaupa, lai attaisnotu SEZ veltīto atvērumu "Katram Liepājniekam" izdevumā), kā arī informācija par pašvaldības uzņēmuma "Liepājas Reģionālā slimnīca" "vērienīgās pārbūves" iecerēm, savukārt 2018.gada pēdējā izdevumā – apkopojums par gada būvēm u.c.

5.Kāds tagad, esot domes priekšsēdētāja amatā, ir Jāņa Vilnīša viedoklis par "Katram Liepājniekam" izdošanu un formātu? Pirms gada viņš apšaubīja tā lietderību.*

6.Kas sagatavo materiālus "Katram Liepājniekam" – vai to dara Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas darbinieces darba laikā, vai pašvaldība tam papildus algo speciālu (us) darbinieku (us), vai pasūta rakstus (intervijas) "Kurzemes Vārda" korespondentiem?  

7.Vai šogad "Katram Liepājniekam" turpinās iznākt arī krievu valodā?
Šādu jautājumu uzdevām, jo pērn septembrī KNAB piemēroja naudas sodu virknei Latgales pašvaldību deputātu, kuri bija balsojuši par domes informatīvā izdevuma izdošanu arī krievu valodā.

Atbildes
1.Galvenais pašvaldības informatīvā izdevuma "Katram Liepājniekam" mērķis ir nodrošināt informācijas pieejamību par aktualitātēm pašvaldībā, pieņemtajiem lēmumiem, komunālo pakalpojumu tarifiem u.c. liepājniekiem svarīgām norisēm, izdevums paredzēts informācijai par pašvaldības norisēm, tai skaitā, informācijai par pieejamajiem sociālajiem pakalpojumiem un pabalstiem, domes pieņemto saistošo notikumu skaidrojumiem, pieejamajiem atvieglojumiem sabiedriskā transporta braukšanas maksai, atvieglojumiem bērnu ēdināšanai skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs, plānotajiem ielu remontdarbiem un satiksmes plūsmas izmaiņām, sabiedriskā transporta maršruta shēmām un tā izmaiņām u.c.

2."Katram liepājniekam" drukāšanas un izplatīšanas darbiem tiek sludināts iepirkums, un tajā var piedalīties ikviens interesents. Skat. izdevuma galvenos mērķus 1. jautājuma atbildē.

3.Jā, pašvaldībai ir ļoti skaidri savi komunikācijas mērķi, ar tiem var iepazīties komunikācijas mārketinga plānā (Skat. te), bet pamatbūtība ir tāda – katram vēstījumam izvēlēties piemērotākos informatīvos kanālus. Tie tiek izvēlēti, izvērtējot katru konkrēto gadījumu atsevišķi.

"Vesels. Aktīvs. Laimīgs" ir Eiropas Savienības projektu konkurss, kurā ir konkrēti apstiprināts mediju plāns. Izdevums "Katram Liepājniekam" tiek izdots vidēji reizi pusotrā mēnesī un tajā nevar ievietot visu aktuālo informāciju, tādēļ reizēm ir gadījumi, kad arī par citām aktualitātēm, ne tikai saistībā ar Eiropas projektu konkursu, izvietojam sludinājumus "Kurzemes Vārdā", piemēram, darba sludinājumus, informāciju par pašvaldības konkursiem un citu būtisku informāciju.

4.Nepiekrītam šādam apgalvojumam, ka informācija tiek pietaupīta. Īpaši sekojam līdzi, lai šādi gadījumi nebūtu! "Euro DK" ir privāts uzņēmums un viņi paši nebija vēlējušies rīkot mediju pasākumu ar plašāku publicitāti. Tās ir privāta uzņēmuma tiesības pašiem izvēlēties, kādā formā atklāt savas jaunās telpas. Apkopojums par gada būvēm ir tikai un vienīgi visas jau reiz iepriekš publicētās informācijas apkopojums un informācija bija par jau zināmiem būvniecības procesiem. Par slimnīcu – tas nebija jaunums, tikai informācija par izpildes gaitu. Jebkurš interesents jebkurā brīdī var pieprasīt aktuālo informāciju, un informācija ir pieejama jebkuram medijam.

5.Jāņa Vilnīša komentārs: Izdevums "Katram Liepājniekam" ir tikai viens no kanāliem, kā pašvaldība par tajā notiekošajām norisēm informē liepājniekus. Un, ņemot vērā, ka pašvaldībai ir svarīgi, lai aktuālā informācija, piemēram, par sabiedriskā transporta maršrutu tīkliem, izglītības iestāžu aktualitātēm, pabalstiem, atvieglojumiem, līdzfinansējuma iespējām, dažādiem paziņojumiem, statistiku u.c., būtu pieejama pēc iespējas lielākai daļai iedzīvotāju, bet ir daļa liepājnieku, kuri citus masu saziņas līdzekļus nepatērē, patērē maz vai patērē tikai konkrētas jomas ietvaros, tad saredzu, ka informatīvā izdevuma "Katram Liepājniekam" izdošana šobrīd ir lietderīga. Kā būs turpmāk, par to lemsim nākošgad, kad noslēgtā līguma par "Katram liepājniekam" izdošanu termiņš tuvosies beigām.

6.Materiālus "Katram Liepājniekam" gatavo sabiedrisko attiecību un mārketinga daļa sadarbībā ar iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību sabiedrisko attiecību speciālistiem.

7.Iepirkuma rezultātā noslēgtais līgums ar abonēšanas centru "Kurzemes Vārds" paredz, ka izdevums tiek sagatavots divās valodās – latviešu un krievu. Esošais līgums beigsies 2019. gada vasarā, pie jaunā iepirkuma lemsim, vai izdevums jāizdod arī krievu valodā.

Uzziņa
Pašvaldību finansētos laikrakstus sāka izdot pirms desmit gadiem (pirmā – Jelgavas pašvaldība) – laikā, kad Latviju skāra ekonomiskā krīze, samazinot reklāmas pārdošanas apjomus un cilvēku pirktspēju.

* Jānis Vilnītis: "Mūsu vērtējums bija, ka nevajag. Taču koalīcijas partneri mūs pārliecināja, ka tādā gadījumā līdz daudziem liepājniekiem nenonāktu ziņa, piemēram, par izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā, par izmaiņām pašvaldības saistošajos noteikumos vai sabiedriskā transporta kustības sarakstos un tamlīdzīgi. Piekritām ar iebildi, ka izdevumā ir jābūt tikai informatīvam saturam, un tā nevar būt žurnālistika. Protams, no žurnālistikas viedokļa tā arī nav aktuāla informācija..."