Atbildot uz portāla irliepaja.lv jautājumu, viedokli par VARAM plānoto reģionālo reformu izsaka domes priekšsēdētāja vietnieks stratēģiskās plānošanas jautājumos Uldis Sesks.

"Šobrīd nav izdevies sadzirdēt skaidrus argumentus, kādi ir konkrēti un precīzi reformas mērķi un tās ieguvumi. Vai apskatām arī kādus alternatīvus scenārijus? Kādi ir teritoriālās organizācijas kritēriji (kas nosaka, cik lielas turpmāk būs teritoriālās vienības un pēc kādiem kritērijiem izvēlēts, ka Rīga un Jūrmala ir republikas nozīmes pilsētas, ja ņemam vērā, ka Jūrmalas pilsētā ir daudz mazāks iedzīvotāju skaits nekā Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā)? Kādas ir plānoto izmaiņu seku prognozes, jo skaidri jāapzinās, ka Liepājas gadījumā, piemēram, jaunajā statusā mēs nevarēsim pilnvērtīgi konkurēt ne ar Rīgu, ne Klaipēdu vai Kauņu, ja vairs nebūs pieejamas lielajām pilsētām paredzētās Eiropas fondu programmas. Kādi risinājumi, kas mazinātu reformas negatīvās blakusparādības? Kādi reformas posmi un laika grafiks, pārejas periods? Kas notiek ar saistībām, ko pašvaldības uzņēmušās (līgumi, iepirkumi, kredīti), un kā vispār mērīs rezultātus (metodoloģija)? Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.

Vēsturiski pastāvēja 26 rajoni un likumsakarīgi tika izveidota arī visa infrastruktūra – ceļi, izglītības iestāžu izvietojums, veselības aprūpes iestādes – kas arī šodien nav mazsvarīgi, domājot par reģionālo attīstību. Taču ir jābūt skaidriem aprēķiniem un prognozēm, ko katrs solis dos reģiona ekonomikā, uzņēmējdarbībā, darbavietu pieejamībā, iedzīvotāju labklājībai un administratīvajai pārvaldībai. Domāju, nevajadzētu steigties ar novadu strauju apvienošanu, jo vēl ir pārāk daudz neskaidrību. Noteikti būs savi ieguvumi, bet būs arī jautājumi, kas jāizrunā valstiskā līmenī, jo skar ne tikai Liepāju un apkārtējos novadus, bet visas reformas aptvertās pašvaldības – sabiedriskā transporta tīkls, skolas, ceļu infrastruktūra, sociālās palīdzības salāgošana.

Šāda reforma būtībā skar ikkatru iedzīvotāju un pret to jāattiecas ar lielu atbildību".