Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 468 nosaka to apjomu, kādā pārbaudāmas pamatskolas beidzēju latviešu valodas zināšanas, proti, tās tiek pārbaudītas standarta paredzētajā apjomā, lai konstatētu skolēnu zināšanu un prasmju līmeni daudzveidīgos uzdevumos un valoddarbības veidos, tas ir, gan mutiski, gan rakstiski, gan tekstpratības, gan runātprasmes līmenī.

9. klases absolventam būtu jāparāda savs sniegums eksāmena četrās daļās, kas kopumā aizņem 3, 5 stundas,

kā arī runas prasmē, kas pēc tagadējās eksāmena programmas aizņem apmēram pusstundu pieciem diskusijas dalībniekiem. Visi šie eksāmena programmas uzdevumi ir publiski bijuši pieejami Valsts satura un izglītības centra (VISC) mājas lapā kopš 2020. gada sākuma.

“Covid–19” krīzes laikā, kad skolēni mācās attālināti, tiek spriests par eksāmena saīsinātu variantu, kurā pārbaudītu tikai valodas sistēmas pārbaudes uzdevumus, respektīvi, vārda formu pareizrakstību/lietojumu, interpunkcijas prasmes, teikumu veidošanu pēc nosacījumiem, kā arī viedokļa izteikšanu. Kas satrauc šādā eksāmena modelī? Rezultāts var nebūt objektīvs un nebūs salīdzināms ar iepriekšējo gadu beidzēju rezultātiem. Iemesls ir vienkāršs – iepriekšējo gadu absolventiem bija eksāmena darbs, kurā ir četras daļas, kas deva iespēju līdzsvarot kopīgo rezultātu, proti, runātprasmes daļa varēja palīdzēt un palīdzēja tiem, kam nebija laba rezultāta valodas sistēmas izpratnes daļā.

Attālināto mācību laikā, protams, uzmanība tiek pievērsta dažādiem valodas līmeņiem, un visbiežāk tā ir valodas sistēmas daļa, bet vai šīs daļas rezultāti būs pietiekami un objektīvi, ja ir jāvērtē standartā apgūtais? Pēc manām domām, tā vis nebūs. Protams, skolēnam jāpārzina pareizrakstība, jāprot izteikt viedokli – par to nav diskusiju. Ir jāprot, bet

šajā situācijā, kas Latvijā, Eiropā un pasaulē ir pirmo reizi, vajag rēķināties arī ar to, ka visi skolēni attālināti nevar pienācīgi sagatavoties eksāmenam

(var traucēt arī psiholoģiskie aspekti) un, ka apdraudēta var būt veselība, ierodoties uz pārbaudījumu kaut vai vienam slimam skolēnam. Vai 50 minūtēs var pārbaudīt skolēna zināšanas un prasmes pilnā apjomā? Nē, tas nav iespējams.

Tādēļ mans priekšlikums būtu atteikties no eksāmena kārtošanas šogad
9. klasē, jo šāds pārbaudījuma formāts neparādīs skolēnu patieso zināšanu līmeni.

Tā vietā varētu likt trīs gadu vidējo vērtējumu.

Protams, katrā skolā atzīmes vērtība tomēr ir cita, un šo aspektu novērst nav iespējams. Skolēniem pamatskolas beigšanas atzīme eksāmenā tomēr nav tik svarīga, jo tālākajā izglītības posmā mācību darbs parādīs patieso stāvokli, tā ka par to uztraukties nevajadzētu.

12. klasei varētu būt piedāvātais eksāmena saīsinātais modelis, tikai jātiek skaidrībā, kas ir paplašinātais viedoklis, jo ar šādu traktējumu skolēni, kā arī skolotāji sastapsies pirmo reizi. Vai viedoklis būs par kādām aktualitātēm kultūrā, ja reiz argumentācijas ar kultūras faktiem? Protams, 12. klases absolventiem ir svarīgi iegūt CE sertifikātu, lai pilnvērtīgi varētu iestāties augstākajās mācību iestādēs gan Latvijā, gan ārzemēs. Ja ieilgst neziņa, vai skolēni pandēmijas dēļ var kārtot eksāmenu, tad steidzami ir jāpieņem MK noteikumi par šī gada absolventiem, lai viņiem uz mūžu būtu piešķirta iespēja iestāties augstākajās mācību iestādēs, pamatojoties uz gada atzīmēm.