Portāls saņēmis lasītāja, pensionētā pedagoga Valdemara Opelta vēstuli, kurā viņš pamato savu izvēli par labu Jaunajai konservatīvajai partijai.

Pēdējās dienās, nedēļās skatos internetā virkni TV pārraižu atkārtojumus gan no Dombura, gan Rēdera vadītiem cikliem, gan Liepājas, Rīgas deputātu kandidātu debatēm – vienveidība, teatrālisms, iestudētas frāzes un mīmika, tukši aplausi un neko neizsakoši dramatiski paziņojumi, aicinājumi! Vecie pret jaunajiem, jaunie pret vecajiem... Un salkans provinciālisms, bet Domburs lielisks pret Lembergu! Un tad es atcerējos!

Te atkāpe: darba dzīves līkloči mani ir veduši gan pa ģeoloģijas un pa meliorācijas laikiem, gan skolu un augstskolu koridoriem, gan dabas aizsardzības un kristīgu misiju līkločiem. Lielākoties esmu bijis vadītājs vai skolotājs (arī augstskolās es sevi saucu par skolotāju), esmu mācījies vai "mācījies" Rīgā, Tulā, Jelgavā, Ķelnē. Arī dzīves pieredze manos gandrīz septiņdesmit gados ir iekrāta ne maza.

Lekcijās, Jaunās ekonomikas teorijas un Biznesa vadības apguvei, mīlēju atsaukties uz studentiem labi saprotamām līdzībām. Kā resursu saglabāšanas un lietderīgas izmantošanas piemēru izmantoju Raiņa lugu "Zelta zirgs", kas no vadības teorijas viedokļa ir brīnumjauka. Skaidroju, ka sižetā mērķa sasniegšanai izmantotie pieci piegājieni ir pārlieku liela greznība, totālas nabadzības vai ierobežotu resursu apstākļos.

Tā arī Rīgas, Ventspils, Liepājas un citu pašvaldību spicesvīri jau kuru gadu, kuru reizi traucas augšā Stikla kalnā, bet nepārtraukti atgriežas lejā, atgriežas pie neizpildītu solījumu pārsolīšanas, atgriežas gan ar kabatās nez kur radušies vērdiņiem! Un ko tik nesola, pārsola – gan Saulcerīti, gan veiksmīgu uzņēmējdarbības vidi, gan Baltotēvu, gan pensionāru atbalsta programmas, gan Lipstu pie ķerras un skolniekiem labas skolas! Kā var nesolīt!

Bet varbūt nevajag pārsolīt, varbūt vajag darīt? Darīt to, kas ir sasniedzams, darīt to, ko spēj? Varbūt nevajag piecas reizes pašvaldību vadīt un pārvaldīt savus banku kontus? Varbūt tomēr vajag vienreiz un uzreiz! Man sirds sāp redzot tukšos skolu solus klasēs, bet pārpildītos veco ļaužu pansionātus (teikšu tieši – nabagmājas), bezcerīgu acu skatus bezdarbniekiem, ražotājiem, bet mirdzošas tirgotājiem... Varbūt vienreiz vajag darīt!

Tamdēļ es esmu par tradicionālām, kristīgām un nacionālām vērtībām, par tiem, kuri aug un kuriem ir nākotnes Latvija, par Antiņu un Vējamāti, par skolām un darbavietām, par plaukstošām pilsētām un laukiem.

Tamdēļ man un arī Tev sestdien jāiet un jāvēl pret Lipstu un kraukļiem!

Tamdēļ es esmu par Jauno konservatīvo partiju, par Bordānu, Strīķi, Budriķi!