Saeimas deputāts, Dzīvojamo telpu īres likuma referents Uldis Budriķis stāsta par ieguvumiem, kādus sola jaunais likums "Par dzīvojamo telpu īri", kuru jau tuvākajā sēdē Saeima varētu izskatīt trešajā lasījumā.

Šobrīd dzīvojamo telpu īri regulē teju pirms 30 gadiem pieņemtais likums "Par dzīvojamo telpu īri", kas vairs neatbilst šī brīža ekonomiskajai un sociālajai situācijai un ir novecojis pēc būtības. Izīrētājam ir augsti riski, ka īrnieks nenorēķināsies par īri vai saistītiem izdevumiem, bet visi


strīdi jārisina caur tiesu, kas ir sarežģīts, dārgs un  garšs process, un tas var vilkties pat gadiem ilgi.

Atsevišķas personas to izmanto ļaunprātīgi un kropļo īres tirgu. Tādēļ šobrīd valstī netiek veiktas mērķtiecīgas un sistēmiskas investīcijas t.s. īres namos, jo šādu ar nepamatotiem strīdiem saistītu risku iecenošana radītu nesamērīgi augstas īres maksas un telpu nepieejamību.

Ne tikai tiesības, arī atbildība
Būtiskākās izmaiņas, ko paredz jaunais likums, ir atbildības un tiesību līdzsvars starp izīrētāju un īrnieku, ievērojami ātrāka un vienkāršāka strīdu risināšana starp īrniekiem un izīrētājiem, ierobežoti līguma termiņi un skaidri nosacījumi par iespējām grozīt īres maksu, kā arī vienkāršāka īrnieku izlikšana no mājokļa, ja tie pārkāpj īres līguma nosacījumus.

Atvieglotā kārtībā, lai gūtu publisko ticamību, būs tiesība ierakstīt īres līgumus zemesgrāmatā, kas attiecīgi dos drošības spilvenu abām pusēm. Īrniekam drošību īres līguma spēkā esamībai dzīvojamo telpu īpašnieka maiņas gadījumā. Savukārt izīrētājam dots garants īsākai strīdu risināšanai, ja īrnieks būtiski pārkāpj īres līguma nosacījumus.

Katalizators investīcijām
Viens no būtiskākajiem šķēršļiem, kas kavē normāla īres tirgus attīstību, ir nesamērīgi ilgais tiesvedības laiks dzīvojamo telpu atbrīvošanai gadījumos, ja īrnieks neveic maksājumus vai arī atrodas telpās bez tiesiska pamata (līguma termiņa notecējums, fiktīvs īres līgums u.tml.).


Izmantojot sarežģīto procesuālo kārtību, personas bez pamata var uzkavēties izīrētājās telpās gadiem.

Šādos apstākļos nav iedomājamas mērķtiecīgas un sistēmiskas investīcijas t.s. īres namos, jo nav iespējams aprēķināt un iecenot risku, kas saistās ar nepamatotiem strīdiem ar īrniekiem. Savukārt, ja šādi riski būtu jāieceno, tas rezultātos nesamērīgi augstās īres cenās – tātad ir šķērslis īres platību pieejamībai.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses aplēses apliecina, ka

pēc jaunā īres likuma stāšanās spēkā investīciju apjoms jaunu īres namu būvniecībā var sasniegt pat 150 miljonus eiro gadā

jeb vairāk nekā 750 miljonus eiro piecu gadu laikā. Savukārt jaunā īres likuma virzība ir bijis katalizators, lai attīstītāji izveidotu pirmo īres namu investīciju fondu Baltijā, kotējot to NASDAQ biržā.

Efektīva īres tirgus esamība pirmkārt ir iedzīvotāju interesēs, jo tas veicina jaunas investīcijas dzīvojamajās telpās un līdz ar to kvalitatīvāku mājokļu pieejamību, kā arī efektīvu īres cenu konkurenci.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija trešajā lasījumā virza Saeimai izskatīšanai likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums".

Komisijā noteikts likuma spēkā stāšanās datums – 2021. gada 1. maijs.