Atbildot uz portāla irliepaja.lv jautājumu, vai Liepājas mērs atbalsta VARAM plānoto reģionālo reformu, savu viedokli izsaka domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

"Kā jau vairākkārt iepriekš esmu norādījis, tad neesmu pret reformu, tomēr neatbalstu, ka reforma tiek īstenota tik strauji, turklāt, nesniedzot atbildes uz virkni būtisku jautājumu, kas ietekmē pilsētu un novadu attīstību un iedzīvotāju labklājību.

Uzskatu, ka reforma jāveic divos posmos, pirmajā, īstenojot pārmaiņas, bet neiekļaujot republikas pilsētas, bet otrajā – jau vērtējot, vai un kā republikas pilsētām pievienot novadu. Liepāja rosinās kopā ar administratīvi teritoriālo reformu izstrādāt arī jaunu pašvaldību likumu un atsevišķu Latvijas galvaspilsētas likumu, jo Rīga ir jāvērtē atsevišķi.

Saskaņā ar līdz šim no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra uzklausītajām atbildēm nekādi zinātniski pētījumi par paredzētās reformas ietekmi uz reģionu attīstību tuvāko desmit gadu laikā nav veikti. Ir jāsaprot, ka neveiksmīga reforma var dot negatīvu, nenovēršamu ietekmi uz reģionālo attīstību vairāku gadu garumā. Vai mēs to vēlamies?

Pirms teritoriālās reformas uzsākšanas nepieciešams saņemt atbildes uz vairākiem, ļoti būtiskiem jautājumiem, piemēram, kāpēc tikai divas pilsētas saglabās republikas pilsētas statusu, vai un pēc kāda principa pašvaldībās saglabāsies valsts funkcijas: Lauku atbalsta dienests, policija un citi pakalpojumi? Kā arī kādā statusā reforma atstās pašvaldības pakalpojumus: izglītību, sociālo jomu, būvvaldi, arī pašvaldības policiju. Apvienojoties būs apdraudēta iespēja apgūt Eiropas fondu līdzekļus, nav skaidrs, kas notiks ar ilgtermiņa saistību izpildi un pašvaldības izlīdzināšanas fonda iemaksām. Ir daudz neskaidrību, tāpēc saredzu, ka tieši pakāpeniska pārmaiņu īstenošana būtu labākā izvēle.

Ja mēs kā pašvaldība saņemsim detalizētas un pamatotas atbildes uz šiem jautājumiem, tad varēsim arī skaidrāk izvērtēt plānotās reformas ieguvumus un zaudējumus, jo man kā Liepājas domes priekšsēdētājam primāri svarīgi ir, lai Liepāja nezaudētu attīstības tempu un pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitāte turpinātu augt."

Jau vēstīts, ka VARAM izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.

Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.