Nupat Seska atrašanās mēra krēslā pārsniegusi līdz šim visilgāk Liepājā prezidējošā Hermaņa Adolfi stāžu. Taču šķiet šoreiz Seska kunga krēsls ir sašūpojies ne pa jokam – vismaz viņa uztverē.

Tik tiešus un nekaunīgus līdzekļus Seska vadītās pašvaldības atsevišķas amatpersonas un viņa galvenā tēla spodrinātāja Andžila Remesa vadītais ''Kurzemes Vārds'' (KV) vēl līdz šim nebija atļāvies.

Tātad visi līdzekļi ir labi, ja tie noved pie vēlamā rezultāta – ka pēc pašvaldību vēlēšanām Uldis Sesks paliek paša iesildītajā mēra krēslā vēl četrus gadus, un Liepājā nekas nemainās.

Izkatās, ka esošajai Liepājas varai bail pat no “pašu cilvēka” – koalīcijas deputāta Jāņa Vilnīša, kurš faktiski ir visreālākais kandidāts uz nākamā mēra krēslu. Tā kā Vilnīša kungam atrast kaut cik saskatāmus ''plankumus'' biogrāfijā ir pagrūti, tad ticami apmelot šo “nepareizo” deputātu nav viegls darbs.

Tāpēc lietā tiek liktas citas metodes. Piemēram, tiešā veidā no pašvaldības amatpersonu puses tiek piedraaudēts kādam uzņēmējam, ka viņš nekad vairs nesaņems pašvaldības pasūtijumus, ja priekšvēlēšanu kampaņas laikā sadarbosies ar Jāni Vilnīti. Kā saka, ko neizdarīsi aiz bailēm...

Formāli nepierādāmais spiediens uz mēra amata kandidāta Jāņa Vilnīša iespējamo vēlēšanu kampaņas vadītāju ir klajš administratīvo resursu izmantošanas piemērs. Skaidrības labad atgādināšu, ka šis stāsts nav nez kur ''pa kaktiem'' saklausīts, bet gan izskanēja pēdējā pilsētas attīstības komitejas sēdē.

Visnožēlojamākais ir mūsu ilggadējā mēra un viņa galvenā sulaiņa un zāles pārziņa Remesa vadītā ''KV'' karagājiens pret Liepājas uzņēmēju Ivaru Kesenfeldu, kurš, pabijis pie domes “pirmā galda”, tomēr pameta to, nepateikdams pat “uz redzēšanos”.

Protams, Kesenfelda “noziedzīgās darbības” pret Liepāju Seska kungam ir grūti piedot: deputats administratīvajā tiesā panāca, ka tiek atcelts domes lēmums, kas bija saistīts ar ''Liepājas enerģijas'' monopolstāvokļa nodrošināšanu (dome šo tiesas spriedumu pārsūdzējusi Augstākajā tiesā), viņš kategoriski iestājās pret Daugavpils domes kukuļošanas lietā aizturētā Sorokina lobētā ''Rapsoil'' vēja parka ierīkošanu Karostā, jo uzkatīja, ka ''Rapsoil'' piedāvātā nomas maksa pilsētai ir nesamērīgi maza, utt. Bet vislielākā deputāta “nekaunība” bija tā, ka viņš kā finanšu komitejas loceklis pieprasīja (bet jorojām nav saņēmis) dažas Liepājas domes kapitālsabiedrību kontu izdrukas…

Protams sekoja pretreakcija.

Nesen laikrakstā „Kurzemes Vārds”, kurš, nemānīsim sevi, labi dzīvo, pateicoties pilsētas domes un pašvaldības uzņēmumu piešķirtajām dotācijām apmaksātu reklāmrakstu veidā, parādījās divi apjomīgi raksti par redzamāko valdošās koalīcijas oponentu Ivaru Kesenfeldu. Protams, abas publikācijas ieturētas visdrūmākajos toņos.

Nedaudz vēlāk šīs pašas avīzes redaktors un viedokļa noteicējs Andžils Remess, it kā garāmejot, kādā komentārā Kesenfeldu nodēvēja par „tautsaimniecības grāvēju”, tātad noziedznieku pret Latvijas valsti. Arguments šādam apvainojumam ir kāds pirms četriem gadiem uzsākts kriminālprocess, turklāt, nevis pret Ivaru Kesenfeldu, bet gan SIA “Remonts K”.

Ja jau Remesa vadītais ''KV'' tik ļoti vēlējās rakstīt par Kesenfelda it kā izdarītajiem noziegumiem, laika taču bija pietiekami – veseli četri gadi, kopš tika ierosināts vēl nepabeigtais kriminālprocess.

Zīmīgs ir fakts, ka šādi raksti tiek sacerēti nepilnu pusgadu pirms pašvaldību vēlēšanām, kurās, jādomā, piedalīsies arī Ivars Kesenfelds. Vēl zīmigi ir tas, ka kriminālprocesu rosināja pēc SIA ''Vega 1'' iesnieguma, kura tolaik piederēja Liepājas SEZ valdes loceklim Aloizam Norkusam.

Maza atkāpe. Pieņemsim, ka portāla  redakcija ir aņēmusi  informāciju, kurā kāds „Kurzemes Vārda” Redaktors tiek dēvēts par 1970-to gadu nogalē savervētu VDK ziņotāju. Tajā tiek piesaukta viņa, kā Brežņeva laiku vadoša pilsētas mēroga „dvēseļu inženiera”, neparastā biedrošanās ar tā sauktā „Vāgūža” bohēmistu kompāniju, par kuru ļoti interesējās čekisti, un tas, ka VDK pat neesot vajadzējis darbināt noklausīšanās iekārtu Jāņa ielas kafejnīcā, jo par „vāgūžnieku” pretpadomju izteikumiem uzzinājuši taisni no sava cilvēka, tā paša, par ko minēts augšminētajā informācijā. Taču šādi oficiāli neapstiprināti dažu cilvēku izteikumi vēl nenozīmē, ka portālam irliepaja.lv ir tiesības kādu nosaukt par kangaru.

Turklāt šim ''kādam'' ir iespēja vērsties Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā un saņemt izziņu, ka viņa vārds nav atrodams tā sauktajos „čekas maisos”, un, šo izziņu publiskojot, aizstāvēt savu godu.

Kesenfeldam līdz krimināllietas pabeigšanai šādas iespējas nav.

Tāpēc labāk tomēr būtu sagaidīt izmeklēšanas rezultātus un tad mētāties ar apvainojumiem. Protams, ja tiem būs pamats.

Lai gan, iespējams, priekšvēlēšanu laikā tas tomēr ir par daudz prasīts no cilvēka, kas pieradis uzticīgi kalpot visām varām.