Romas kafejnīcā ar Ivaru malkojot glāzi malbeka, pārlasījām irliepaja.lv žurnālistes Sarmītes Pujēnas pastāstu par Liepājas galvenā medija neatkarības pakāpi attiecībā pret domi.

Vairākkārt pārlasot žurnālistes sarakstītos faktus un secinājumus, mums ar Ivaru radās aizdoma, ka rakstā "Vai domei jābūt darba devējai "Kurzemes Vārdam"?" sajūtama nopēluma piegarša, un kopējais konteksts ir bez analīzes sašaurināts un ņemts vērā tikai naudas faktors, bet nav saskatīta tagadējā šefredaktora Inta Graša pastāvīgi postošā dvēseles spriedze, izdzīvojot starp biznesu un allaž pliko patiesību. Mūsuprāt, viņam  pienāktos arī līdzjūtības deva no irliepaja.lv galvenās korespondentes puses.

Mūsuprāt, Pasta ielas šefredaktors un viņa tuvākie izpalīgi atrodas divdomīgā situācijā. Un tā ne tuvu nav vienkārša, jo avīze var gan turēt NEATKARĪBAS, OBJEKTIVITĀTES, SIRDSAPZIŅAS UN ŽURNĀLISTIKAS PROFESIONALITĀTES karogus allaž augsti situācijās, kad jākritizē durvju sargs pašvaldības slimnīcā, sāls kaisītājs ziemā, vai domes pirmās un pēdējās pieturas darbiniece, bet ko Pasta ielas patiesības namiņa rakstītājiem darīt, ja mūsu pilsētas komerciālais reklāmas tirgus ir tāds, kāds tas ir, un pastāvīgi garantēti  ieņēmumi avīzei ir  tikai no līdzjūtībām, bēru un iepazīšanās sludinājumiem, un Liepājas pašvaldības regulāriem pasūtījumiem visdažādākajās jomās, saistītās gan ar apziņošanu par to, kas notiek domē, gan ar reklāmrakstiem, piemēram, par allaž tīro Liepājas ūdeni un Liepājas slimnīcas moderno aparatūru.

Sarmītei Pujēnai, mūsuprāt, ir mazliet pietrūcis cilvēciskas iejūtības, zinot, cik dažkārt, tīri psiholoģiski, "Kurzemes Vārda" radošajam kolektīvam ir grūti uzrakstīt kaut ko kritisku par saviem faktiskajiem darba devējiem – domes deputātiem un izpildvaras kapteiņiem, ja tiem darba dunā kaut kas nav izdevies vai misējies…