Deputāte Ludmila Rjazanova portālam irliepaja.lv atsūtījusi atklātu vēstuli, kurā vēlreiz atgriežas pie pandēmijas laikā pieņemtā lēmuma par pārtikas pakām skolēniem, to saturu un produktu cenām.


Deputāte atgādina: "2020.gada aprīlī un maijā, domes sēdēs pieņēmām lēmumus par pašvaldības līdzekļu piešķiršanu pārtikas iegādei un paku komplektēšanai izglītojamo noteiktām grupām. Paku komplektēšanai tika izmantots gan valsts dotāciju finansējums, gan pašvaldības līdzekļi, kopsummā 173 958 eiro. Komplektēt pārtikas pakas saskaņā ar apstiprināto pārtikas sarakstu bija uzticēts ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem: SIA "Māras Lācis", SIA "Viedaga", SIA "Zālītes A". Kopumā skolēniem izdalītas 4458 pārtikas pakas".


Pēc tam, kad sociālajos tīklos izskanēja šaubas, vai pārtikas paku saturs tiešām atbilst uzrādītajai cenai, pēc Rjazanovas teiktā, arī viņa, veicot virtuālo iepirkumu, secinājusi, ka visu pārtiku, saskaņa ar apstiprināto sarakstu, varētu iegādāties par izdevīgākām cenām, un rezultātā – par mazāku summu.


"Lai noskaidrotu, kāpēc Liepājas skolēniem izsniegto pārtikas paku saturs un to cenas daudzu bērnu vecāku ieskatā neatbilst iespējamai patiesai cenai, sarakstījos ar atbildīgajām instancēm vairākus mēnešus. Līdz šim esmu saņēmusi cenas pārtikai tikai no viena ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja – SIA "Māras lācis". Pārējie uzņēmēji neuzskata par vajadzīgu atskaitīties par iztērētiem līdzekļiem," raksta deputāte.


Pēdējā instance, kurā deputāte griezusies, bijusi Valsts Kontrole, kas atbildējusi, ka tās šā gada darba plānā šāda revīzija nav paredzēta un ka tai ir ļoti daudz darba, VK gadā saņem vairāk nekā 500 iesniegumu, – gan veicot plānotās revīzijas, gan tās, kas saistītas ar "Covid-19" laika iepirkumiem.


"Lai beidzot noslēgtu šo tēmu, 24. septembrī tikos ar Liepājas domes priekšsēdētāju Jāni Vilnīti," raksta Rjazanova. Deputātes secinājumi pēc šīs tikšanās:


ir jārosina Izglītības ministriju gadījumos, kad tā pašvaldībai dod uzdevumu ātri nodrošināt ar pārtiku, meklēt citu risinājumu, piemēram, iegādāties kartes pārtikas veikalos un dot iespēju vecākiem pašiem pirkt pārtiku, tad gan piešķirtie līdzekļi tiks izmantoti lietderīgi un vecāki iegādāsies pārtiku, kuru pieraduši lietot ikdienā, nebūs strīdu par pārtikas cenām un kvalitāti, gan komersantiem nebūs galvas sāpes, komplektējot pakas un meklējot resursus.