Četri gadi kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām un to prelūdija – melu un baumu producēšanu pret oponentiem – pagājuši. Taču vēsture atkārtojas.

Bija 2009. gada marts. Pašvaldību vēlēšanu kārtējais riesta laiks. Ar ģimeni braucu mājās no Rīgas. Esot tieši Saldus aplī, saņēmu telefona zvanu no man pazīstama cilvēka: vai zinot pēdējos jaunumus!?! Mans draugs Ivars Kesenfelds nupat esot savā kabinetā izņemts no cilpas un atrodoties reanimācijā (man vēl joprojām ļoti, ļoti nepatīkami šos vārdus atcerēties). Jā, jā tas esot taisnība, un to apstiprinot Liepājas centrālās slimnicas mediķi, pilsētā pazīstami juristi un viens konkrēts psihiatrs.

Varat iedomāties manu turpmāko ceļu līdz Liepājai. Sākumā pat pietrūka dūšas par to pateikt sievai Gundai.

Pie Grobiņos saņēmos, lai piezvanītu Ivaram. Liels bija atvieglojums, kad Ivars atbildēja  labā omā un uzaicināja mani jautrā kompānijā uz glāzi vīna ''Promenādē''.

Tomēr līdz galam mieru neradu, un taisnā ceļā braucu uz ''Promenādi''. Patiešām – “no cilpas noņemtais” kopā ar ekspolitiķi Māri Gulbi un citiem draugiem atzīnēja Svētdienu pie glāzes vīna. Turklāt kāršanās fiziskās pēdas kaut kā nevarēja saskatīt.

Un nu, tieši pēc četriem gadiem, kārtējā priekšvēlēšanu pavasarī, ''Kurzemes Vārdā'' izlasu Andžila Remesa režisētu un tiklās žurnalistes Driķes publicētu atklāsmi par to, ka  TB/LNNK biedrs un faktiski vienīgais Ulda Seska  opzicionārs Kesenfelds nodarbojies ar Latvijas atlikušās tautsaimniecības graušanu!

Gribētu publiski pajautāt mūsu pilsētas politiskajiem vadoņiem un viņu pakalpiņiem – vai tiešām jūsu politbiznesa likmes ir tik augstas, ka jāķeras pie šādiem zemiskiem paņēmieniem? Un vai nebaidāties, ka tas kādreiz jums var nākt atpakaļ?