Malkojot Reinas ielejas rīslinga šorli, mēs ar Ivaru pārlikām iemeslus, kāpēc Vilnīša  partija vēlēšanās zaudēja Seska partijai. Mūsu diskusijās izkristalizējās daži aspekti. Viens no tiem ir tas, ka Uldim, atšķirībā no Jāņa, ir vairāk "korišu" no visdažādākajām aprindām, un atbalstītāju tīmeklis ir rūpīgi satamborēts vairāk nekā divdesmit gadu garumā. Varbūt kādu mazu pienesumu deva arī pēdējā tamborējuma valdziņš, kuru brīvprātīgi saauda Liepājas "Livonijas Indriķis" Andžils Remess. Tāpat Gunāra Ansiņa publiski politkorektās manieres būs stutējušas Seska partiju.

Attiecībā uz  Vilnīša partijas zaudējumu  Seska partijai ir jāmin citi aspekti. Viens no tiem ir liepājnieku gaidas kardinālām pārmaiņām jau uz "brokastu laiku", kas nepiepildījās.

Bez tam Jānis pārgalvīgi bija uzņēmies atbildību par izglītības jomu, nepadomājot, ka Izglītības pārvaldes vadītāja  Niedre-Lathere ir ne tikai ir no Seska kuģa, bet ir arī stacionārs stagnāts ar lielu iniciatīvu un labiem nodomiem.

Arī lielākā Liepājas laikraksta "Kurzemes Vārds" žurnālistes Noras Driķes "tēmējumi" uz Jāni vairāku gadu garumā bija netaisnīgi un, mūsuprāt, pat naidīgi. Mēs ar Ivaru tā īsti nevaram saprast īsto iemeslu tiem. Varbūt krass laikraksta KV domes finansējuma samazinājums Jāņa  "valdīšanas laikā"  domē.  Iespējams, ir arī tīri cilvēciska nepatika pret Jāni.

Ja pašķirsta žurnālu "Annas psiholoģija", rodas iespaids ka te dominējošais varētu būt arī pašas Noras Driķes faktors, kas saistīts ar asociācijām par  pāri nodarījumiem bērnībā. Piemēram, pamatskolā kāds puika, vizuāli līdzīgs mūs Jānim Vilnītim, starprīžos pastāvīgi raustīja mazo Noriņu  aiz bizītēm…