Pēc izstāšanās no Nacionālās apvienības īpaši par politiku neinteresējos, un vēl jo vairāk publiskā telpā par politiskām peripētijām neizsakos. Taču šoreiz nolēmu neklusēt.

Pēc sestdienas vakarā redzētā priekšvēlēšanu šova tiešraides no Liepājas Latviešu biedrības nama tomēr nolēmu kā vietējais uzņēmējs izteikt savu viedokli par Jāņa Vilnīša priekšvēlēšanu stāstu un par viņa rūpēm  atbalstīt  vietējo (Liepājas) uzņēmēju… Diemžēl,  vārdi Jānim Vilnītim  atšķiras no darbiem. Runa konkrēti ir par 2014. gada 27. februāra Domes sēdi, kurā Vilnīša kungs krasi iestājās pret multifunkcionālā centra –  Rožu galerijas –  būvniecību bijušajā Ļeņina laukumā, populistiski manipulējot ar nepārbaudītiem faktiem un baumām.

Projekta attīstītāji ir vietējie Liepājas uzņēmēji. Pateicoties Liepājas partijai un it sevišķi deputāta Guntara Krieviņa pragmatiskajam viedoklim, Domes lēmums bija pozitīvs.  Šo kvalitatīvo projektu bija un ir iecerēts īstenot par privātiem līdzekļiem, nekādi negatīvi neietekmējot pilsētas budžetu. Tieši otrādi, pilsēta iegūtu lielākus nodokļus un pilsētas centrs iegūtu modernu arhitektūru, kura nekonkurētu ar vēsturisko apbūvi.

Pie reizes gribētu atsaukt atmiņā iepriekšējo domes sasaukumu. Toreiz partijas biedrs (NA) un mans draugs Ivars Kesenfelds diezgan agresīvā formā cīnījās  gan par caurskatāmību domes finansēs, gan "Liepājas enerģijas" toreizējā monopolstāvokļa likvidēšanu – kaut gan Ivars ar Jāni Vilnīti esot vienojušies, ka viens otru politiski atbalstīs, Vilnītis, saņemdams amatu SEZ-ā, publiski nepalīdzēja savam kolēģim deputātam Kesenfeldam, bet mierīgi noskatījās.

Tas, manuprāt, parāda Vilnīša nekonsekvenci un ļoti rūpīgi slēptu dubultmorāli.

Protams, pirms katrām vēlēšanām visas partijas cenšas sasolīt iespējami lielākus labumus iedzīvotājiem, taču es kā uzņēmējs uz šiem solījumiem skatos visnotaļ piesardzīgi – vispirms ir jāvērtē pēc darbiem un spējas kaut ko paveikt, nevis tikai pēc sasolītā. Arī pārrunājuši Liepājas direktoru padomē, kurā apvienojušies vairāk nekā 30 pilsētas lielāko uzņēmumu vadītāju, esam runājuši, ka būtībā šobrīd Liepājā nav labākā situācija, lai nodarbotos ar nezināmiem eksperimentiem un varas maiņas izmēģinājumiem, bet ir nepieciešama stabilitāte un prognozējamība. Mums nākamajos gados priekšā ir aktīvs Eiropas Savienības struktūrfondu piesaistes periods. Tas ir process, kurā mums par finansējumu jākonkurē ar citām pilsētām; līdz šim Liepājai ir izdevies būt tūlīt nākamajā vietā aiz Rīgas, rēķinot pēc piesaistītajām ES investīcijām. Un tas ir izdevies, galvenokārts, pateicoties Liepājas parijas partnerībai ar ZZS.

Man kā uzņēmējam ir arī savs skatījums uz "Saskaņu". Domāju, ka "Saskaņas" politiskā nostabilizēšanās šajās vēlēšanās ir ļoti liels drauds pilsētai. Saprotu, ka viņu galvenais sauklis ir sociālā atbalsta politika, paredzot bezmaksas sabiedrisko transportu un jaunus dzīvokļus trūcīgajām personām. Pilnībā piekrītu, ka palīdzība ir jāsniedz tiem, kas nonākuši kādā krīzē, taču tas vairāk izskatās pēc bezmaksas dāvanu vairāksolīšanas maratona. Ir tikai viens jautājums: par kādu naudu tas viss tiks darīts? Ja mums pilsētas centrā būtu naftas urbums, kas apbērtu visus ar naudu, tad tas, protams, būtu cits stāsts, bet šobrīd programmā neredzu nevienu reālu piedāvājumu, kā pilsētai pelnīt, lai varētu atļauties šādi tērēt.