Arī  pēc Liepājas domes lēmuma par atbalstu “Rožu galerijas” būvniecības iecerei, sabiedrība turpina apcerēt, kā būtu bijis labāk. Piedāvājam Indras Ķempes pārdomas.

Var ieguldīt savā sapnī, cienot svešus pilsētniekus. Var ieguldījumu uzspiest, nezināmas intereses slēpjot zem pasakām, pat ja sabiedrība protestē.

Ziņa par arhitektūras konkursantu skati bijušā veikala "Māja" pārbūvei par izstāžu, izziņas un izklaides centru un "TV Kurzeme" sižetā izskanējušais fakts, ka iegādājoties ēku kompleksu Vecajā ostmalā, Krievijas uzņēmējs Aleksandrs Šļičkovs izsludināja ideju konkursu, lai uzzinātu, ko liepājnieki vēlētos šeit redzēt, likuši domāt par atšķirībām privāto investoru pieejā svešai pilsētai un tās saimniekiem.

Aiz cieņas pret Liepājas domes sēdē [27.02.2014] sanākušajiem klausītājiem jautājumu par "Rožu galeriju" no darba kārtības pēdējā punkta pilsētas mērs ievadrunā cēli pārcēla uz sākumu. Pēc stundu ilgām diskusijām – viņa vadītās koalīcijas 9 deputāti [Sesks, Ansiņš, Vitkovskis, Krieviņš, Ceirulis, Valcis, Skujiņš, Hadarovičs, Miloslavskis] balsoja PAR šo būvniecības ieceri – aiz necieņas pret klusējošajiem iebildējiem.

Lai arī pašvaldības nolikuma 8.5.punkts saka: "publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs", Liepājas centra vērtīgākā zemesgabala apbūvei piedāvāto liepājnieki oficiāli noraida jau vismaz trešoreiz.

Arī iepriekšējās reizēs tika projektēts visādi daudzfunkcionāls tirdzniecības nams – arhitekts Andris Kokins pirmo skicēja 2003.gadā, nepilnu gadu vēlāk pasūtītājs "Mēs Liepājai" vērsās pie "Arhitekta U.Pīlēna biroja". Noprotestēja. 2007.gadā komerciālā ambīcija bija uzkarsētā tirgus burbuļa treknumā – viesnīcas "Līva", kinoteātra "Balle", universālveikala "Kurzeme", plānotās jaunbūves un arī citu tuvējo publisko ēku apkalpei atkal Kokins zīmēja autostāvvietu 3 līmeņos zem zemes teju pa visu Rožu laukuma aprisi. Noplīsa.

2002.gadā zemesgabalu Rožu laukumā 1/4 iznomāja AS "Mēs Liepājai", 2010.gadā ar domes lēmumu pašvaldība uz 12 gadiem noslēdza pārjaunojuma nomas līgumu ar SIA "Projekts Rožu galerija". Abos darījumos nomnieki palika tie paši, 2011.gadā uzņēmuma īpašnieki jau bija citi, tagad ir vēl citi. Kas viņi ir, ja neiznāk pie apdāvināmajiem kā Šļičkovs, piemēram?

To, ka laba arhitektūra pašā pilsētas centrā pie maz pircējiem ar mazu pirktspēju nenozīmē peļņu, redzam gan "Rokkafejnīcā", gan "Kurzemē". To, ka arī ērti piebraucama, laba arhitektūra nenozīmē mūsdienīgu iepirkšanās centru ar plašu un kvalitatīvu preču sortimentu, redzam "Baatā", kas ir tuvāk par Klaipēdu. Kopta vēsturiskā arhitektūra šā brīža Liepājā diemžēl nozīmē lombardus un lietoto mantu tirgotavas.

PRET nobalsojušie opozīcijas deputāti ir uzņēmēji, viņi argumentēti taujāja pēc pamatojuma biznesam "tukšā vietā". PAR balsotāji turpretim ir pašvaldības "mēbeles" un dažādu dotētu darbavietu ieņēmēji, viņi mijās ar populistiskām frāzēm. It īpaši izbrīnīja uzņēmējdarbībai tuvā Jurija Hadaroviča melšana aplam konkurences principiem, ka jauna lielveikala parādīšanās aktivizēšot un piepildīšot arī mazos veikaliņus ap to.

Savukārt Jāņa Vilnīša jautājums, vai nevajadzētu paņemt pauzi uz kādu pusgadu un noskaidrot, ko liepājnieki vēlas šajā vietā redzēt, sasaucas ar “Kurzemes Vārda” korespondentes Noras Driķes vaicāto: "Vai nebūtu pareizi vispirms atrast ideju un tikai pēc tam būvēt?" No divu atšķirīgu viedokļu pārstāvniecībām izteiktie jautājumi ved uz vienu problēmu – par valdošajiem dēvētie domnieki sevis pārstāvamajos neieklausās.

Tieši uz neieklausīšanos norādīja arī jau neskaitāmi citētie Latvijas Universitātes pilsētplānošanas maģistri un viņu pasniedzēji, kuri vēl septembrī pētīja Liepājas vidusdaļu: "Maz zaļo saliņu. Maz nelielo veikaliņu. Skaistas mājas tukšas. Sadrumstalota pilsēta. Osta – cita valsts." Padomiem bagātie secinājumi tika izklāstīti arīdzan atbildīgajām amatpersonām, tostarp Hadarovičam: "Situācijā, kādā ir sarūkošā Liepāja, jāsaka NĒ jaunu teritoriju attīstīšanai, bet JĀ jau reiz apgūto teritoriju atdzīvināšanai, jāapvieno publiskie un privātie spēki, jāaktivizē sabiedrība." ["Kurzemes Vārds", 15.10.2013].

Lasu vai dzirdu – iedzīvotāji rosina paplašināt Rožu laukumu kā atklāto dārzu ar āra kafejnīcu, izgaismotām strūklakām, tūrisma vides elementiem un bērnu rotaļu iekārtām starp saglabātajiem kokiem un kaut kur turpat saliktiem auto... Jā, Liepājas Teritorijas plānojumā tā iezīmēta kā vieta sabiedriskajai apbūvei. Tomēr – zinām, ka plānošanas dokumentus "lasīt prot" bieži vien egocentriskie profesionāļi, pilsētvides veidošanā maz izglītotie cilvēki nevēlamo naivi "ierauga" tikai realizētu.

Tāpēc pilsētnieki nejūtas samīļoti nedz Gulbju dīķīša un rožu dobes apļos, nedz par Brāļu kapiem apsaukātajā Kurzemes skvērā, kad tos nodod lietošanai. Pat man nu nosāp, šķērsojot Čakstes memoriālu un cerot, ka tur neizzāģētās liepas jūlijā smaržos tikpat romantiski.

Portāla komentētājs iekopējis saiti uz piemēru Minhenē. Kādreiz blīvi apbūvētajā vecpilsētā nesen nepierasti brīvi iekārtots Marienhofas laukums, kas arī ticis izbombardēts Otrā pasaules kara laikā un pēcāk lietots kā stāvvieta rātsnama apmeklētāju automašīnām. Elementāri sakārtots un ziedots sezonāli mainīgām masu aktivitātēm, tas vēsta galveno – Minhenes vadībai ir svarīgi piepildīt viņu vēlētāju vēlmes pēc labsajūtas un prieka! Iepretim pašlabumam, ko gūtu būvprojekta attīstītāji iekārojamākajā novietnē.

Protams, Liepājas pēckara centrs ir atšķirīgs, tas ir vairāk nekā izplūdis un tukšs brīvdabas lauks. Tomēr – jau labiekārtoto daļu pārmaiņu procesos liepājnieki nav jutušies iesaistīti. Arhitektiem tīkami iekārtotajās publiskajās ārtelpās – vienalga, promenādēs vai pagalmos – cilvēki neiedzīvojas. Tāpēc daudzreiz publiski izgāztais objekts šoreiz varēja kļūt par starta laukumu sadarbībai ar iedzīvotājiem.

Tālredzīgs plenērs, kurā politiķi, arhitekti un plānotāji pie risinājuma strādātu kopā ar aktīvajiem gan protestētājiem, gan atbalstītājiem, – manuprāt, būtu bijusi grūta izšķiršanās, taču cienījama atsaukšanās uz formālās apspriedes negatīvo kopsavilkumu.