Kopš trešdienas, 2.jūlija, Liepājas Jahtu ostā piestājis ūdenslīdēju kuģis no Zviedrijas "Langesund”, kurš Liepājā mēdz viesoties vismaz piecas reizes gadā.

Jahtas un kuģi ar zviedru karogiem Liepājas ostā redzami bieži, bet parasti tie ir atpūtnieki, kuri uz pāris dienām ieradušies apskatīt Liepāju. Šie viesi ir īpaši ar to, ka viņu atpūta izpaužas nedaudz savādāk, viņus visus vieno hobijs, proti, niršana.

Viens no jahtas īpašniekiem Pelle laipni uzaicināja portālu apskatīt kuģi no iekšpuses un pastāstīja par savu ceļojumu.

„Liepājā esmu kādu 25. reizi,” stāsta Pelle. „Šajā pilsētā viesojos jau kopš 2003.gada, mūsu komanda katru reizi mazliet pamainās, bet es uz kuģa esmu vienmēr.”

Pelle skaidro, ka ar niršanu nodarbojas no maija līdz augusta beigām, taču Latvijas piekraste nav vienīgā vieta, kur to dara „Nirstam arī pie Polijas, Somijas un Dānijas krastiem,” viņš atzīst.

Šoreiz kopā ar Pelli ir vēl deviņi cilvēki, septiņi vīrieši un divas sievietes, vecumā no 24 līdz 60 gadiem.

„Vecumam niršanā nav nozīmes, jo mūs vieno hobijs, vecākajiem nirējiem ir lielāka pieredze, bet jaunākajiem ir vairāk spēka, tā mēs viens otru papildinām,” stāsta Pelle.

Kopā ar Pelli uz klāja sastopu vienu no jaunākajām nirējām, Hildu.

„Nirstu jau desmit gadus, kopš 15 gadu vecuma,” stāsta Hilda. „Tas ir mans hobijs, veids, kā es atpūšos.”

Hilda ir studente, kura kādu dienu plāno kļūt par skolotāju. Savukārt Pelle ikdienā krāso automašīnas.

Turpinot sarunu, Pelle ar prieku paņem rokā kaudzīti ar bildēm, kurās redzami viņu atradumi Baltijas jūras dzelmē. „Domāju, ka šīs bildes pasaka priekšā, kāpēc mēs šeit braucam tik ilgus gadus,” stāsta Pelle.

„Zem ūdens šeit paveras vienreizējs skats, tas ir vienkārši fantastiski, tur var sajust vēstures garšu.” Pelle visvairāk apbrīno vecos kuģus, kuri guļ jūras dibenā jau ilgus gadu desmitus. Kādā no bildēm Pelle norāda uz senu krievu kuģi, kurš ūdenslīdējiem bijis patiešām interesants atradums.

„Mūsu niršana vietas ir netālu no Pāvilostas, bet nesen uzzinājām, ka vairs tur nirt nevarēsim,” Pelle ir sašutis. „Mums vajadzīga kaut kāda atļauja, kuras diemžēl mums nav.”

Pelle atzīst, ja nirt vairs šajā apkārtnē nevarēs, tad braucienam uz Liepāju vairs nebūs tāda nozīme.

Pelle pastāsta, ka Liepājā viņam visvairāk atmiņā palikuši laipnie cilvēki un Pētertirgus, kur vienmēr var sapirkt daudz svaigu produktu. Savukārt Hildai Liepājā visvairāk patīk jūras krasts, kurš šķiet nebeidzams.

„Izeju pludmalē un neredzu galu šim skaistumam,” teic Hilda.

Pelle ir priecīgs, ka braucot šurp visus šos gadus, var sajust pilsētas straujo attīstību. „Šī noteikti ir vieta, kur atgriezties, un ar lielāko daļu no mūsu ūdenslīdēju komandas tā arī notiek, viņi atgriežas,” saka Pelle.

Cik ilgi kuģis šoreiz uzturēsies Liepājā, zviedri vēl nebija izlēmuši – varbūt palikšot nedēļu, bet varbūt dosies prom jau rīt.