Biedrība „Liepājas Zaļais centrs” Liepājas domes priekšsēdētājam, deputātiem, Būvvaldei un pieminekļu inspekcijai rakstiski izteikusi iebildumus par Jūrmalas parka pārveidi.

Parka pārveide saistīta ar iecerēto koncertdārza “Pūt vējiņi” un tenisa kortu rekonstrukciju.

Zaļā centra vēstulē, kas datēta ar 2013.gada 14.maiju, teikts:
„Lemjot par ”Pūt, vējiņi!” estrādes pārbūvi, nav jāaizmirst pats Jūrmalas parks, kurā estrāde izveidota un kura sākotnēji tur nebija plānota (uzbūvēta padomju gados, pirmajā projektā iekļaujoties parka plānojumā).

Jūrmalas parks ir komplekss 19 gs. pilsētbūvniecības piemineklis, unikāls pēc sava plānojuma, funkcionalitātes, dendroloģiskā sastāva un arhitektūras, kuru veidojuši P.M.Berči, K.Ulihs un G.Kufalts, Liepājā, Latvijā plaši pazīstami sava amata meistari.

Parks bijis vietējās nozīmes arhitektūras un pilsētbūvniecības piemineklis laikā no 1982.gadam līdz 1992.gadam, un nez kāpēc pašvaldība nav to iekļāvusi aizsargājamos objektos tagadējās Latvijas laikā, lai šo pieminekli pasargātu un saglabātu.

Estrāde tiek pārbūvēta trešo reizi. Ar katru nākamo pārbūvi tā arvien vairāk „lec ārā” no parka kopējās plānojuma struktūras.

Bez tam Jūrmalas parks kopā ar estrādi ”Pūt vējiņi” atrodas Liepājas pilsētas vēsturiskā centra aizsargjoslas teritorijā, un no šī viedokļa būtu aizsargājams, diemžēl atbildīgām amatpersonām tas nešķiet svarīgi, par ko liecina neskaitāmās jaunbūves, rekonstrukcijas, kultūrvēsturisku pieminekļu nojaukšana šajā teritorijā.

Otrkārt, parks atrodas Baltijas jūras piekrastes zonā, kurā pēc aizsargjoslu likuma nav pieļaujami nekādi rakšanas un būvniecības darbi.

Par estrādes pārbūves projektu: projekts ir labs, tikai tam nav jāatrodas Jūrmalas parka teritorijā, jo projekts:

pārbīda akcentus parka struktūrā, uzsvaru liekot uz estrādi un paplašināto gājēju eju uz pludmali;

iznīcinās sākotnējo parka plānojuma struktūru, celiņu sistēmu;

iznīcinās vismaz 38 kokus, samazinot dendroloģiskā sastāva daudzveidību;
paredz rakšanas un dažādu būvniecības darbu veikšanu parka teritorijā, kas ietekmēs tajā augošos kokus.

Pārbūves projektam jāatrod cita vieta, kur būvēt estrādi ar jumtu un lielāku skatītāju skaitu. Jūrmalas parks jārestaurē un jāatjauno tā sākotnējā izskatā.

Daudzi liepājnieki neko par estrādes pārveidošanas un koku iznīcināšanas darbiem nezina. No vairāk kā 82 000 Liepājas iedzīvotāju 42 bija izteikušies par koku nozāģēšanu, neko nesaprazdami, no domes foajē izliktās samudžinātās shēmas. 42 cilvēki tā kā būtu par maz, lai Apstādījumu komisija izlemtu par koku nozāģēšanu!

Liepājnieki būtu jums tikai pateicīgi, ja jūs izlemtu par labu pilsētas kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai, kā tas notiek visā Eiropā.”

Vēstuli parakstījusi Liepājas zaļā centra valdes priekšsēdētāja Inese Eistere, valdes locekles I.Streņģe, I.Ozola, kā arī E.Krama.