Portāls irliepaja.lv pagājušajā nedēļa saņēma kādas liepājnieces jautājumu par iespējamu paaugstinātu radiācijas līmeni Liepājā. Kā teica liepājniece, viņai "tā sākušas augt un zaļot istabas puķes, kā nekad agrāk".

Apskatot Liepājas 11.maija radiācijas līmeņa rādījumus (dati redzami ŠEIT), redzams, ka tie ir augstāki nekā citās Latvijas pilsētās.

Sazinoties ar domes Vides nodaļu, portāls saņēmām nodaļas vadītājas Daces Liepnieces-Liepiņas atbildi: "Lai veiktu kontroli par iespējamo radiācijas noplūdi, izveidota Latvijas automātiskā gamma starojuma monitoringa un radiācijas negadījumu agrās brīdināšanas sistēma.   

Saskaņā ar Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu, par rīcību radiācijas avāriju gadījumos atbild Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs. Inspekcijas nodaļas Operatīvās brīdināšanas grupa nodrošina kodolnegadījumu izziņošanas 24 stundu operatīvo gatavību, veic sakaru punkta funkcijas saskaņā ar Konvenciju par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu un ES ECURIE sistēmu. Sektors nodrošina iespēju jebkurā diennakts stundā saņemt konsultācijas radiācijas drošības jautājumos un vajadzības gadījumos organizē RDC operatīvās reaģēšanas vienības izsaukšanu.

Vides nodaļa nevar komentēt  operatīvos radiācijas datus un tai nav informācija no RDC par paaugstinātu radiācijas līmeni Liepājā."

Savukārt Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centra Inspekcijas daļas vadītāja, direktora vietniece Linda Meistere sniedza šādu komentāru:

"Radiācijas monitoringa stacijas, kuras veic automatizēti nepārtrauktus gamma dozas jaudas mērījumus (mērvienība n/Sv – nanozīverti stundā vai μSv/h – mikrozīverti stundā), nosaka radiācijas līmeni konkrētajā teritorijā.

Ikdienā tās mēra dabiskā starojuma līmeni (fona līmenis). Dabisko starojumu ikdienā saņem jebkurš iedzīvotājs, neatkarīgi no tā atrašanās vietas. Teritorijās radiācijas fona līmenis var atšķirties, to var redzēt arī no radiācijas monitoringa staciju datiem, kā arī tas laika gaitā var mainīties. Fona līmenis ir ļoti atkarīgs no apkārtējā vidē esošajiem materiāliem. Dabiskie radiācijas avoti (jonizējošā starojuma avoti) ir kosmosa enerģija, zeme, radona gāze, ieži.

Latvijā radiācijas fona līmenis ir no 30 – 150 nSv/h. Attiecībā uz Liepājas staciju jāatzīmē, ka arī citos laika periodos, ne tikai 11.maijā, šajā stacijā ir lielāks dabiskā fona līmenis nekā citās stacijās.

Papildu informācija par vides radiācijas monitoringu pieejama ŠEIT.

Valstīs atkarībā no ģeogrāfiskā stāvokļa un ģeoloģiskās situācijas fona līmenis var būt arī 200 nSv/h (0,2 μSv/h) un vairāk. Latvija ir no tām valstīm, kurās ir salīdzinoši zems vidējais gamma dozas jaudas līmenis (2022. gadā vidējā gamma dozas jauda ir mazāka par 0,1 μSv/h), piemēram, Skandināvijas valstīs atsevišķās vietās vidējais gamma dozas jaudas līmenis ir vienāds vai mazāks par 0,2 μSv/h.

Jāņem vērā, ka izmaiņas monitoringa staciju radījumos varētu būt saistītas arī ar konkrētas monitoringa stacijas tehnisko darbību, kā arī meteoroloģiski apstākļi var radīt īslaicīgu fona līmeņa paaugstināšanos.

Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs (VVD RDC) uzrauga radiācijas monitoringa staciju mērījumus Latvijā, kā arī citās valstīs, lai novērtētu situāciju radiācijas apdraudējuma gadījumā. VVD RDC pilda arī starptautiski radiācijas avārijās kontaktpunkta funkciju un, ja būs notikusi radiācijas avārija, kas var apdraudēt citas valstis, VVD RDC saņems informāciju Starptautiskās atomenerģijas aģentūras starptautiskajā sistēmā. Izvērtējot situāciju un iespējamo apdraudējumu, tiks arī veiktas rīcības, kas noteiktas tiesību aktos, un informēta sabiedrība".

Arī VVD RDC pārskatā par situāciju 2022.gadā teikts: "Radioloģiskā situācija Latvijā ir stabila [..] un Latvija ir no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās ir salīdzinoši zems vidējais gamma dozas jaudas līmenis."

Pārskatā arī norādīts, ka Latvijā papildus vērība tika pievērsta situācijai Latgales reģionā pēc tam, kad 2021. gada 10. jūnijā Baltkrievijas atomelektrostacijas (AES) pirmais energobloks, kas atrodas 110 km attālumā no Latvijas robežas, uzsāka komerciālo darbību. Tāpat pastiprināta uzraudzība monitoringa sistēmas datiem sākās pēc Krievijas Federācijas militārā iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī un Čerņobiļas AES aizliegtās zonas un Zaporižjas AES ieņemšanas. Nodrošinot operatīvo situācijas monitoringu un datu analīzi saistībā ar notikumiem Ukrainā, laika posmā no 2022. gada 24. februārim līdz 31. decembrim paaugstināts radiācijas līmenis Latvijas teritorijā neika konstatēts.

Latvijas monitoringa staciju dati pieejami ŠEIT.

Eiropas Komisijas platformā radiācijas monitoringa staciju dati par citām Eiropas valstīm pieejami ŠEIT.