Otrdien, 25. februārī, pašvaldība un būvnieks – "RERE Grupa" – izrādīja žurnālistiem paveikto Kungu ielā 24, ko būvuzraugs Mārtiņš Metāls, uzteicot darītājus, nosauca par "ēkas reanimāciju". Objekts, kurā būvdarbi sākās pirms nepilna pusotra gada, pagaidām tiek dēvēts par Hoijeres madāmas viesnīcu, bet iespējams jau pēc gada varēs saukties 17.–19. gadsimta Interjera muzeja vārdā. Vismaz domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš izteica cerību, ka 2021. gada janvārī būvnieki savu darbu būs pabeiguši, un tad, kā savukārt sacīja "RERE Grupa" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš, "muzejam atliks celtnieku radīto formu piepildīt ar dvēseli".

Šobrīd būvdarbi pabeigti apmēram par 41 procentu, gandrīz pabeigti darbi pagrabstāvā un arī jumtam tik vien tā darba, kā salikt atpakaļ oriģinālos māla dakstiņus ielas pusē un to kopijas sētas pusē.

"RERE Grupa" darbnīcās Rīgā un Jelgavā top jauni un tiek atjaunoti vecie ēkas logi.


Lielākais būvnieku lepnums, kas tika izrādīts arī žurnālistiem, – gatavais manteļskurstenis ar tajā iebūvēto maizes krāsni.

Tā pēc darbu vadītāja Ervīna Konceviča teiktā, būšot arī lietojama.

Tomēr galvenie runātāji par spāru svētkiem dēvētajā notikumā, bija arhitekte Liesma Markova un Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Liesma Markova, kura, atbildot uz Gunāra Ansiņa jautājumu, kā veicas ar darbiem Kungu ielā, bija teikusi: "Tikpat spoži kā mans džemperis...", tēlaini un emocionāli raksturoja restaurācijas procesu: "Tā ir ar vecajām ēkām – mēs staigājam garām, ēka ir ietīta, kaut kādas plēves pāri, un ir sajūta, ka nekas nenotiek. Un tad pēkšņi vienā brīdī visi pārsegumi ir noņemti un mums ir jumts ar latām, kuras gaida kārniņus. Tas ir brīnišķīgs moments, jo uzreiz ir kaut kas ļoti taustāms, ļoti redzams. Tāpat mēs visu laiku staigājam garām un nepamanām, ka skursteņi ir uztaisīti, nokrāsoti, ka viņiem ir uztaisīts skaists profiliņš. Tieši tāpat notiek iekštelpās – esam kaut kāda notikuma gaidās, un tad pēkšņi parādās viena kārta ar ķieģeļiem, otra kārta, piltuve paceļas uz augšu un skaisti ieguļas sijas izgriezumā, uziet augšā otrajā stāvā un savienojas ar skursteņiem, un atkal ir kaut kas jauns parādījies, milzīgs telpisks apjoms. Nekas nenotiek, un pēkšņi – hops, ir viss mirdzums..."
 

Mirdzums vēl ir jāpagaida, atzina Markova, bet neredzamais darbs – stiprināšana, protezēšana – notiek un dod savus rezultātus.

Muzeja direktore, kura Hoijeres viesu nama grožus, ko līdz šim vairāk turēja ēkas apsaimniekotāja Vita Hartmane, pamazām pārņem savās rokās, pastāstīja un slaidrādē arī nodemonstrēja, kā paralēli būvdarbiem, ciešā sadarbībā ar Liesmu Markovu, notiek izpētes darbs un ekspozīcijas veidošana. Viena daļa no tās būs nosacīts Liepājas notāra Kristofa Stendera dzīvoklis, otra – holandietes Margrētas Hoijeres viesu nams ar Pētera I istabu.

Priekšmeti topošajai ekspozīcijai gan iegādāti antikvariātos un izsolēs Latvijā, Holandē un citur, gan atrasti muzeja paša krātuvēs.

Atradumi bijuši un, iespējams, vēl būs pat Hoijeres viesnīcas pamatos – sudraba šiliņi un unikāla zelta monēta – un aiz durvju aplodām – vēsturiskas tapetes, kuras uzskatāmi iezīmē pāreju uz jūgendstilu 20. gs. sākumā.

Pērn iepirkumiem izlietoti 24 tūkstoši eiro, šogad šim mērķim atvēlēti 50 tūkstoši eiro. Daļa no iegūtajiem priekšmetiem ir restaurējami, tam muzejs tērēs sešus tūkstošus eiro. Ilustrējot darbu izmaksas, Dace Kārkla parādīja nelielu gleznu, kuras restaurācija izmaksājusi 400 eiro, savukārt gleznas rāmi Rundāles meistari apņēmušies atjaunot par 900 eiro.


Uzziņa
"Hoijeres kundzes viesnīcas restaurācija un pārbūve Kungu kvartālā, Liepājā", kas notiek projekta "Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem" ietvaros, attiecināmās izmaksas ir 1,88 miljoni eiro, no tām ERAF līdzfinansējums 79,815%, Valsts budžeta dotācija – 3,75%, pašvaldības līdzfinansējums – 11,25% un ERAF papildu finansējums– 5,185%.

Objekta kopējās izmaksas šobrīd sastāda 2,9 miljonus eiro.


Būvdarbus objektā veic SIA "RERE meistari", būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4" un autoruzraudzību – pilnsabiedrība "Pils projekts".