Tramvaja sliežu rekonstrukcijas projekts izrādās dārgāks gandrīz par pieciem miljoniem eiro, taču tikai 38% tēriņu attiecas tieši uz sliežu ceļiem.

Ceturtdien, 17.jūlijā, Liepājas domes Pilsētas attīstības komitejā un Finanšu komitejā papildu iepriekš zināmajai darba kārtībai deputāti izskatīja vēl vienu lēmumprojektu – par aizņēmumu gandrīz piecu miljonu eiro apmērā, lai līdz nākamā gada augustam pabeigtu projektu “Jaunas tramvaja līnijas izbūve un esošo sliežu posmu rekonstrukcija Liepājā”.

Ar sagatavoto lēmumprojektu kolēģus iepazīstināja par kultūru, izglītību un sportu atbildīgais domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Vitkovskis, kurš iepriekš vadīja domes Attīstības pārvaldi un arī tramvaja sliežu izbūves un rekonstrukcijas projektu.

Attīstības komitejā SIA „Liepājas tramvajs” vadītājs Aigars Puks prezentēja skaitļus un faktus par Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta ieviešanas gaitu, ko deputāti pieņēma zināšanai.

Pēc Puka teiktā, šobrīd pabeigtie darbi ir jaunās līnijas izbūve, Rīgas ielas posma rekonstrukcija (Raiņa ielas krustojums – Tramvaja tilts), Kr.Valdemāra ielas posma rekonstrukcija (Peldu ielas krustojums – Līvas laukums), transformatora apakšstacijas izbūve Tukuma ielā. Savukārt līdz nākamā gada augustam vēl jārekonstruē Rīgas ielas posms, Brīvības ielas posms un Klaipēdas ielas posms.

Puks arī norādīja, ka faktiski sliežu ceļu būvei un rekonstrukcijai izmantoti tikai 38% finansējuma, pārējā nauda izlietota zaļās zonas, ielas segumu un dažādu inženierkomunikāciju nomaiņai.

Deputāts Jānis Vilnītis balsojumā atturējās, jo uzskatīja, ka nav saņēmis izsmeļošu atbildi uz jautājumu, kāpēc pietrūkst naudas – vai rekonstrukcija izmaksājusi dārgāk, nekā iepriekš plānotie 11,76 miljoni eiro?

„Neesmu pārliecināts, ka projektam piešķirtie līdzekļi ir tikuši lietderīgi izmantoti un, ja tagad ņemsim aizdevumu, vai tas nebūs jāatmaksā no liepājnieku kabatām,” portālam savu nostāju skaidroja Vilnītis.

Vēlāk, Finanšu komitejas sēdē, diskusija izvērtās plašāka.

Vitkovskis ieminējās, ka nākamajā plānošanas periodā, iespējams, varētu saņemt Kohēzijas fonda finansējumu, tādējādi sedzot 85% no aizņēmuma summas.

Iepriekš, Attīstības komitejā, domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, iebilstot Vilnīša replikām, gan izteicās: „Var jau šobrīd nobremzēt projektu, un gaidīt uz ES naudu nākamajā finansēšanas periodā, bet tad pastāv risks, ka tā mēs nesasniegsim plānotos mērķus”. Viņš arī norādīja, ka esošā projekta ietvaros būtu jāsakārto viss tramvaja sliežu ceļš, lai nākamajā ES finansēšanas periodā varētu domāt par ritošā sastāva nomaiņu un papildināšanu.

Deputāts Ģirts Kronbergs bija neizpratnē par to, ka 60% tramvaja sliežu rekonstrukcijai paredzētie līdzekļi patiesībā novirzīti dažādu citu kompāniju infrastruktūras sakārtošanai. Tas mulsināja arī deputātu Vilnīti.

Puks apstiprināja, ka „Liepājas tramvaja” bilancē tagad ir gan „Lattelecom”, „Latvenergo”, „Latvijas gāzes”, gan „Liepājas ūdens” un „Liepājas enerģijas” tīkli, kas rekonstruēti tramvaja sliežu projekta laikā.

„Finansējuma nosacījumi ir tādi, ka piecus gadus šīm komunikācijām jābūt mūsu pamatlīdzekļu bilancē, un, ja neizdosies vienoties ar kompānijām par pieņemamu cenu, tās uz visiem laikiem paliks mūsu bilancē,” atzina Puks.

Uldis Sesks piebilda, ka šāda prakse pastāv, un arī ielu rekonstrukciju projektos notiek līdzīgi.

Finanšu komitejā Jānim Vilnītim atturoties un Ģirtam Kronbergam balsojot „pret”, ar septiņām balsīm „par” tika pieņemts lēmums uzdot Finanšu pārvaldei kopā ar SIA "Liepājas tramvajs" uz domes sēdi 24.jūlijā sagatavot lēmuma projektu par galvojuma piešķiršanu SIA "Liepājas tramvajs" aizdevuma līdz 4 674 395,00 eiro saņemšanai no Valsts kases.