Sludinājumu lapās nupat parādījies pārdošanas piedāvājums divām vēsturiskās apbūves mājām Peldu ielā, Nr. 36 un 38. Nesen īpašnieku nomainīja arī blakus māja, Peldu 34/Brāļu 8.

Ieskatoties pilsētas namīpašumu vēsturē, jāsecina: māju un to saimnieku dzīves savijušās laika pītos, bieži pamācošos mezglos. Tā arī šīs trīs mājas atspoguļo kādas latviešu famīlijas biogrāfiju trijās paaudzēs.

Peldu ielas 34, 36 un 38 pirmie īpašnieki bija bagāti un ļoti ietekmīgi vācu pilsoņi. Sarkano ķieģeļu divu stāvu īres un veikalu nams Peldu ielā Nr. 34 un Brāļu ielā 8 celts 1881. gadā pēc domnieka, tirgotāja un namīpašnieka Johana Ādolfa Tīlica pasūtījuma. Projekta autors P. M. Berči.  Nākamais zemes gabals, Peldu iela 36 un 38 deviņpadsmitā gadsimta septiņdesmitajos gados piederēja ebreju tirgotājam Icikam Leventālam. Gadsimta beigās šo īpašumu nopirka vācietis, metāla meistars un pilsētas domnieks H. A. Grosse. Nojaucot vienu no abām vecajām ēkām, plašas kalēju darbnīcas īpašnieks Grosse 1902. gadā uzcēla savu īres namu, bet veco, vēl 18. gs. beigās celto dzīvojamo mājā papildināja ar otro stāvu.
No Grossa laika Peldu ielas 38 fasādi rotā pirmā īpašnieka smalkkalēju darbnīcā darināts ieejas portāla jumtiņš ar eleganti vijīgiem kaltiem dzelzs ziedu motīviem un rozēm.

Pēc Pirmā pasaules kara, kad Liepājā daudzas mājas mainīja īpašniekus, mājas divdesmitajos gados nopirka darbīga latviešu ģimene, 1905. gada politiskie emigranti Jānis un Līze Gaiļi, kas, tikuši turībā, bija atgriezušies no Ziemeļamerikas Savienotajām Valstīm.

Īpašnieku mantinieki kā vieni no pirmajiem 1992. un 1993. gadā saņēma šo un vairāku citu padomju laikā konfiscēto māju denacionalizācijas apliecības. Varēja tikai apbrīnot to pozitīvo latvieša lepnumu noturēties pretī neskaitāmajiem, šķietami izdevīgajiem "trekno gadu" pārdošanas piedāvājumiem. Nu visas trīs mājas Peldu ielā maina īpašnieku.

Vai sīkstajam stātam par Liepājas latviešu namniecību būs vieta tikai vēstures lappusēs?