Spēcīgas erozijas dēļ sabrūk forti Karostas ziemeļos, turklāt apdraudētas ir arī "Liepājas ūdens" attīrīšanas iekārtas, svētdien vēstīja raidījums "LNT ziņas sešos".

Karostas Ziemeļos sabrūk forti – nocietinājuma konstrukcijas viena pēc otras krīt jūrā un krasta erozija ir kļuvusi pilnīgi acīmredzama.

"It īpaši rudens un ziemas periodā pie stiprākām vētrām, atnākot pēc nedēļas, pēc divām nedēļām, kāds milzīgs betona bluķis pusmājas lielumā ir nogāzies guļus, iekritis smiltīs, jūrā. Un, atnākot atkal pēc mēneša, ir nākamais. Un tad tu skaties, ka šis vēl stāv, kad kritīs šis," situāciju raksturoja Karostas gids Kristers Krafts.

Piekraste maina savu līniju. Vienā vietā krasts, kur vēl pagājušajā gadā pastaigājās cilvēki, tagad ir neatgriezeniski appludināts. Citā – otrādi, veidojas jaunas pludmales.

Sagruvušās forta būves savā ziņā aizsargā krastu. Tomēr erozija ir spēcīga un gadu no gada Liepājas ziemeļu pusē krasts atkāpjas arvien tālāk.

Dažviet pēdējo 40 gadu laikā jūra "nograuzusi" jau apmēram 200 metrus pludmales, un tagad pastāv risks, ka jūrā varētu tikt ieskalotas arī "Liepājas ūdens" attīrīšanas iekārtas. Jūras ūdens jau smeļas cauri gabioniem – pagaidu akmeņu stiprinājumiem. Tāpēc pašlaik tiek izstrādāts projekts par puskilometru gara mola celtniecību netālu no tām.

Pēc "Liepājas ūdens" valdes priekšsēdētāja Anda Dejus teiktā, konstrukcija akumulēs smiltis un ar laiku izveidosies pat nosacīta pludmale.

Projekta kopējas izmaksas – apmēram pieci miljoni eiro. Tam ir paredzēts Eiropas finansējums. Pašlaik tiek precizēta projekta dokumentācija, savukārt izskatīšanai valdībā tiek virzīti noteikumi plūdu un krasta erozijas samazināšanas programmas ieviešanai. Plānots, ka puskilometru garo molu sāks būvēt divu gadu laikā. Un tas aizsargās no sabrukšanas ne tikai attīrīšanas iekārtas, bet arī fortus, kas atrodas Karostas ziemeļos.

"Šāds te militārs komplekss nav sastopams nekur citur. Tāpat kā visas pārējās vēsturiskās lietas, mums tas ir jāsaglabā nākamajām paaudzēm," uzskata Krafts.

Portāls jau rakstīja, ka Baltijas jūras Latvijas krasta līnija ir 500 kilometri, bet nozīmīgā apjomā piekraste tiek noskalota aptuveni 60 kilometru kopgarumā. Ik gadu jūra samazina Latvijas teritoriju, un pagājušais nav bijis izņēmums.

Dažādās piekrastes vietās kopumā 2015.gadā zaudēti aptuveni pieci hektāri sauszemes, ziņoja aģentūra LET-a, atsaucoties uz laikrakstu "Neatkarīgā".