Šodien, 18.decembrī, Ministru kabinets apstiprinājis Ekonomikas ministrijas izstrādāto kārtību, kādā pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai piešķir un anulē kūrorta statusu.

Kūrorta statuss kalpos par instrumentu, ar kura palīdzību pašvaldība varēs pārliecināt gan attiecīgās teritorijas tūrisma komersantus, gan potenciālos Latvijas un ārvalstu investorus, ka šajā teritorijā kūrortiestāžu darbība un veselības tūrisma pakalpojumi tiks attīstīti plānveidīgi un ilgtermiņā.

Kūrorta statusa piešķiršana balstīsies uz vietējās pašvaldības brīvu izvēli un iniciatīvu noteikt šādu savas teritorijas vai tās daļas attīstības plānošanas virzienu. Kūrorta statusa piešķiršana teritorijai liecinās par attiecīgās pašvaldības ilgtermiņa plānu noturību, uzņēmējdarbības vides stabilitāti un prognozējamību, kas ir vieni no būtiskākajiem faktoriem, pieņemot lēmumu par investīciju veikšanu. Līdz ar to tiks sekmēta kūrorta teritorijas tālāka labiekārtošana un attīstība, atbalstīta kūrortiestāžu darbības un veselības tūrisma pakalpojumu attīstība, kā arī attīstīti plašāki un daudzveidīgāki kūrortu atpazīstamības veicināšanas pasākumi, popularizējot Latvijas kūrortu pakalpojumus gan vietējā, gan ārvalstu tirgū.
 
Ministru kabineta noteikumi „Kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība” nosaka kārtību, kādā pašvaldība iesniedz pieteikumu par kūrorta statusa piešķiršanu un tajā iekļaujamo informāciju, kā arī kārtību, kādā pašvaldība sniedz pārskatu par teritorijas attīstības plānošanas dokumentos paredzēto kūrorta attīstību un vides kvalitātes rādītājiem.
 
MK noteikumi paredz, ka pieteikumus par kūrorta statusa piešķiršanu izvērtē ar Ekonomikas ministrijas rīkojumu izveidota komisija, kuras sastāvā ir divi pārstāvji no EM, divi pārstāvji no Veselības ministrijas un divi pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Pieteikumā norādītās teritorijas atbilstība tiek izvērtēta atbilstoši Tūrisma likumā minētajiem nosacījumiem: teritorijā ir pieejami dabas dziednieciskie resursi, teritorijā darbojas vismaz viena kūrorta ārstniecības iestāde, dabas dziednieciskie resursi tiek izmantoti, lai nodrošinātu attiecīgajā teritorijā esošās kūrorta ārstniecības iestādes darbību, vides kvalitātes rādītāji atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, teritorijā ir izveidota atbilstoša tūrisma infrastruktūra, tās attīstība tiek mērķtiecīgi plānota.
 
Vienlaicīgi noteikts, ka minētā komisija izvērtē arī pašvaldību ne retāk kā reizi divos gados sniegtos pārskatus, kas atbilstoši Tūrisma likumā minētajiem nosacījumiem ietver informāciju par teritorijas attīstības plānošanas dokumentos paredzēto kūrorta attīstību un vides kvalitātes rādītājiem.
 
Jāatzīmē, ka arī valsts institūcijām, tostarp EM, definējot atbalsta instrumentus kūrortiem, būs iespējams identificēt pašvaldības, kas aktīvi un mērķtiecīgi darbojas kūrorta attīstības virzienā, nodrošinot tūrisma infrastruktūras attīstību un ilgtspējīgu dabas dziedniecisko resursu izmantošanu, kā arī skaidri identificēt šo pašvaldību vajadzības atbalstāmo aktivitāšu izstrādei (piemēram, renovācija kūrorta ārstniecības iestādēs, infrastruktūras uzlabošana, kūrorta ārstniecības iestāžu personāla tālākizglītība). Bez tam kūrorta statusu kā instrumentu varēs izmantot, izstrādājot un īstenojot nacionāla līmeņa mārketinga aktivitātes ārvalstīs, īpaši augsti prioritārajos tirgos (piemēram, Krievijā).
 
Noteikumu izstrādē piedalījās arī pārstāvji no Latvijas Kūrortpilsētu asociācijas, Latvijas Kurortoloģijas asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes.
 
Detalizētāk ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto noteikumu projektu „Kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē: http://mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40266508&mode=mk&date=2012-12-18.

Plānots, ka MK noteikumi stāsies spēkā šā gada 28.decembrī.