Piedāvājam Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālista Aigara Štāla sagatavotās atbildes uz biedrības "Velo–redele" uzdotajiem jautājumiem par pilsētas veloinfrastruktūru.

1.Kāpēc netiek ņemta vērā Eiropas valstu pieredze, projektējot divriteņiem paredzēto infrastruktūru Liepājā?
Eiropas valstu pieredze tiek ņemta vērā un pielāgota esošajai pilsētvides situācijai.

Veloceļi ir attīstīti par ES naudu, līdz ar to – projektējot un būvējot – ir ievērotas Eiropā akceptētas prasības.

Viss, kas ir projektēts un uzbūvēts, atbilst Latvijas valsts standartam "LVS 190–9 Ceļu projektēšanas noteikumi 9. daļa: Velosatiksme".

Standarts ir izstrādāts, apkopojot informāciju no citiem nozares standartiem, pamatojoties uz dažādu Eiropas valstu pieredzi un atziņām par velobūvju projektēšanu un būvniecību Latvijā.

Pašvaldības speciālisti, kas atbild par veloceļu plānošanu, projektēšanu un būvniecību, ir braukuši pieredzes apmaiņā uz Eiropas pilsētām, kas ir velobraucējiem draudzīgas, un tur pētījuši veloceļu attīstības jautājumus.

Jau vairāku gadu garumā Liepājas pašvaldības speciālistiem ir izveidojusies laba sadarbība ar Liepājas pilsētas sadraudzības pilsētas Darmštates velo transporta plānotājiem. Ir notikuši pieredzes apmaiņas braucieni gan uz Darmštati, gan uz Liepāju.

Ar Darmštates veloinfrastruktūru klātienē ir iepazinies Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas izpilddirektors Ronalds Fricbergs, Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas izpilddirektora vietnieks būvniecības jautājumos Didzis Jēriņš un Liepājas pilsētas Būvvaldes galvenais teritorijas plānotājs Arvīds Vitāls.

Liepājā ir notikuši vairāki semināri, arī ar starptautisku ekspertu piedalīšanos. Semināros apskatīta Eiropas pieredze, velotūrisma maršrutu un veloceļu tīklu veidošanas filosofija, vērtēšanas kritēriji un citi jautājumi.

Piemēram, 2013. gada 21. novembrī notika seminārs "Pilsētas veloinfrastruktūra un velopakalpojumi ikdienas riteņbraucējiem Latvijā", ko atbalstīja Baltijas Vides forums. Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar velobraukšanu veicinošajiem faktoriem un vērtēja Liepājas veloinfrastruktūra, izbraucot  pa esošajiem veloceļiem.

Liepājā ir viesojušies arī eksperti, ar kuriem notikušas individuālas diskusijas par labākiem risinājumiem, ar kuriem kopīgi veikta izveidoto veloceļu vērtēšana/analīze un uzklausīti ieteikumi, kā ievērot visu kategoriju velobraucēju intereses.

Piemēram, 2014. gada augustā divas nedēļas Liepājā strādāja velotransporta tīklu plānošanas speciālists Uve Petri (Uwe Petri) no Liepājas sadraudzības pilsētas Darmštates Vācijā. Viņš tikās ar Domes, Komunālās pārvaldes un Būvvaldes pārstāvjiem un savā noslēguma prezentācijā sniedza gan pozitīvas atsauksmes, gan vērtīgus ieteikumus, kā uzlabot velosatiksmi pilsētā.

2.Kādēļ Liepājā esošā, divriteņiem paredzētā, infrastruktūra ir "samocīta" – pārrāvumi autobusu pieturās, bīstama (Zirņu iela), neērta, pavirši uzbūvēta ("kantes", lieli slīpumi ar iebrauktuvēm u.tml.)? Nekur citur tā nav!
Veloinfrastruktūra tiek attīstīta pakāpeniski, kopš 2007. gada, atbilstoši ES līdzfinansējumam ielu pārbūves projektu ietvaros.

Veloceļu kopgarums uz šo brīdi jau sasniedzis 45 kilometrus. Pirmsākumos veloceļi bija atsevišķi nogriežņi, tagad redzams: izveidojies veloceļu tīkls, atsevišķie posmi savienojas.

Pa Liepāju ar velosipēdu iespējams pārvietoties no ziemeļiem uz dienvidiem, no rietumiem uz austrumiem.

Ne visos ielu posmos iespējams izbūvēt veloceliņus. Ir, kur platums atļauj to darīt, bet ir ielas, kur tas nav iespējams.

Veloceļu tīkls nav tikai ērtība tūristiem, bet galvenokārt tas paredzēts vispirms pilsētas iedzīvotājiem; velosipēds ir videi draudzīgs, ekonomisks, mazāk bīstams un pietiekami ātrs transporta līdzeklis.

Jā, veloceļu tīklā ir pārrāvumi. Piemēram, Kaiju ielas posms starp Aldara ielas veloceļu un Rīgas ielu/Tramvaja tiltu, posms Turaidas ielā, 14. Novembra bulvārī un citur.

Pašvaldība šos posmus zina. Pieejamā budžeta ietvaros veloceļu pārrāvumu vietās  nākotnē izveidos savienojumus.

Atsevišķi turpmāk novēršamie defekti kopējā sistēmā ir veidojušies tāpēc, ka veloceļu posmi veidoti ielu kompleksas pārbūves gaitā, taču savienojumiem pietrūcis finansējums, savienojumi nav bijuši iekļauti pārbūves projektā, jo atrodas ārpus projekta zonas.

Labu veloinfrastruktūru nav iespējams izbūvēt atrauti no inženierkomunikāciju un ielas kopējā labiekārtojuma risinājumiem. Tas pats ir sakāms par trūkstošo savienojumu izbūvi. Tiem arī nepieciešams būvprojekts un atbilstošs finansējums.

Autobusu pieturvietu tuvumā veloceļos ir pārrāvumi tāpēc, ka velobraucējiem ir jābūt uzmanīgiem, viņiem nav jābrauc pilnā ātrumā, bet jārespektē mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki, kas pēkšņi var parādīties braucēja ceļā. Veloceļš pilsētā gar autobusu pieturām tiek plānots, ņemot vērā satiksmes drošības apstākļus.

3.Kāpēc netiek novērstas "kantes" gājēju un divriteņu ceļu savienojumos ar brauktuvēm?
Visos jaunajos projektos "kantes" tiek pielīdzinātas 0 atzīmes līmenī. Taču atgādinām, ka ielu pārbūves projektos ir atļauts minimāls augstums (līdz 2 cm) starp brauktuves līmeni un gājēju ietves savienojumu. Tas atbilst iepriekš minētajam standartam "Veloceļi".

Pakāpeniski "kantes" pilsētā tiek pazeminātas. To regulāri veic Komunālā pārvalde ielu ikdienas uzturēšanas darbu ietvaros. Taču ne visās vietās izdodas sasniegt 0 atzīmi. Taču virzība noteikti ir.

Visos jaunajos ielu projektos, kuros paredzēta veloinfrastruktūra, bortakmeņi tiek izbūvēti uz 0 atzīmi, t.i., vienā līmenī ar brauktuvi.

4.Vai ir kāds piemērs, kur Liepājā bez projektiem un lieliem līdzekļiem ir pārdalīta satiksmes telpa un atvēlēta josla divriteņiem? Piemēram, izveidota velojosla, uzkrāsojot to uz brauktuves?
Kalpaka ielas posmā no Flotes ielas līdz Brīvostas ielai pašvaldība bija izstrādājusi skices, kā to īstenot. Taču, jāatzīst, ka bez kompleksiem pārbūves darbiem izveidot ielu ar drošām velojoslām nav iespējams. Ar vienkāršu joslas līnijas uzkrāsošanu labu veloceļa posmu nevar izveidot. Ielu malās atrodas lietus ūdens novadīšanas akas jeb gūlijas, apgaismojuma balsti, pieturvietas, autostāvvietas. Šīs inženierkomunikācijas vai objektus ir jāņem vērā. Bez tam velobraucējam ir jāšķērso arī krustojumi, kas ierobežo veloceļu izveidi, uzkrāsojot tikai joslu uz brauktuves.

Uz brauktuves uzkrāsota velojosla būs Lielā ielā, bet tas ir tāpēc, ka būs notikusi kompleksa ielas posma pārbūve, ko šoruden pabeigs.

5.Kur pieejama mūsdienu vajadzībām pielāgota, atjaunota Liepājas veloinfrastruktūras karte ar jau izbūvētajiem un paredzētajiem objektiem? Esošā ir novecojusi, ar utopiskiem risinājumiem.
Skat mājas lapā www.liepaja.lv:

Apskatīt veloceļu maršrutu karti (pdf)

Apskatīt plānoto veloceļu tīklu Liepājā (pdf).

Par veloceļu tīklu turpmāko attīstību ir jāskatās arī pilsētas Teritorijas plānojums,(skat. 52.lpp.)

6.Kur ir Liepājas kā mūsdienīgas pilsētas ar videi draudzīga transporta attīstību vīzija?
Veloinfrastruktūras attīstības virzieni 2012.gadā ir definēti, apstiprinot Liepājas pilsētas Teritorijas plānojumu.

Atzīstam, ka, pieaugot pilsētas veloinfrastruktūrai un velobraucēju skaitam, atbilstoši pašvaldības budžeta iespējām, būtu jāizstrādā Liepājas velosatiksmes attīstības koncepcija, kurā jāizvērtē ne tikai esošā veloinfrastruktūra, jānosaka tās turpmākās plānošanas soļi, bet jādefinē arī pasākumu plāns velosatiksmes popularizēšanai un izglītībai.

Ministru kabinets 2018. gada 14. augustā ir atbalstījis Satiksmes ministrijas izstrādāto Velosatiksmes attīstības plānu 2018.– 2020.gadam.  Šis ilgi gaidītais dokuments būs pamats, uz kura turpmākajos divos trīs gados izstrādātu velosatiksmes attīstības koncepciju atsevišķi Liepājas pilsētai.

7.Vai ir velosatiksmes un infrastruktūras attīstības koncepcija un realizācijas plāns?
Skat. atbildi, kas sniegta pie jautājuma Nr. 6.

8.Kādēļ tiek ignorēts nevalstisko organizāciju viedoklis un tās netiek iesaistītas plānošanā un vērtējuma sniegšanā par realizējamajiem projektiem?
Sabiedrības pārstāvji ir tikuši iesaistīti pilsētas Teritorija plānojuma un citu plānošanas dokumentu izstrādē. Šobrīd pašvaldība ssabiedrības pārstāvjus iesaista arī nozīmīgāko infrastruktūras objektu projektēšanas stadijā. Piemēram, šovasar notikušas vairākas tikšanās ar NVO sektora pārstāvjiem, izstrādājot Roņu ielas pārbūves skiču projektu. Ir notikušas biedrības "Veloronis" un riteņbraukšanas kluba "Liepāja" pārstāvju diskusijas ar būvprojekta izstrādātājiem SIA "L4", Būvvaldes un Komunālās pārvaldes pārstāvjiem, meklējot vislabākos risinājumus, kā integrēt veloinfrastruktūru kopējā Roņu ielas projektā.  

Projekta risinājums tagad paredz divvirzienu veloceļu (2,0m) ar asfalta segumu, bez "kantēm", bez pauguriem un pie iebrauktuvēm veloceļš piepacelts tā, lai prioritāte būtu velobraucējam un gājējiem. Gājēju zona – betona bruģis (gludais – bez "kantēm").

Pašvaldības speciālisti tiekas arī individuāli un skaidro katra projekta tehniskos risinājumus, tajā skaitā ar biedrības "Velo–redele" pārstāvjiem.