Liepājnieki zina kāpnes, kas iepretī Republikas ielas galam ved augšā kalniņā, kas atrodas līdzās Uliha ielai. Tās ir tik izdrupušas un bīstamas, ka daudzi iet blakus pa zālienu, kur jau iemīta taka.

Uzejot augšā kalnā, vēl labi redzamas akmens apmales, kas iezīmēja pirms Pirmā pasaules kara izveidoto Krievijas cara Nikolaja I piemiņas vietu. Aiz tās no kalna lejā uz Gulbju dīķa pusi ved vēl viena patvaļīgi iemīta taka, kas iet paralēli kādreizējam ceļam uz Gulbju dīķi un tālāk uz pludmali.

To, ka šāds ceļs vēl pirms Otrā pasaules kara bija, turklāt cilvēki to plaši izmantoja, atceras Austrālijā esošā Benita Radziņš, kas savulaik dzīvoja Republikas (kādreiz – Nikolaja) ielā 17. Radziņa kundze stāsta, ka bieži izmantojusi kāpnes un ceļu, kas gar liepu rindu (redzama arī tagad) vedis uz Gulbju dīķi un tālāk uz pludmali. Savukārt no pludmales nākošie atpūtnieki labprāt izmantojuši šo maršrutu, lai pa īsāko ceļu nokļūtu kafejnīcā, kas tolaik atradusies Republikas ielas 18.nama pirmajā stāvā.

Ceļš, kas veda uz Gulbju dīķi un tālāk uz pludmali, bijis nedaudz pa labi no kalna galā esošās kādreizējās Nikolaja I piemiņas vietas, un šobrīd atrodas pirmsskolas iestādes „Gulbītis” teritorijā – aiz žoga. Interesanti, ka tas nesen pat skaisti nobruģēts, lai gan patlaban nekalpo nekādam redzamam mērķim un nekur neved, jo abos galos to norobežo iestādes žogs.

Savā ziņā tas pat ir labi, jo bērnu pirmsskolas iestāde atrodas uz pašvaldībai piederošas zemes, atšķirībā no blakus esošā privātā zemesgabala, kas ir tieši pretī Nikolaja kāpnēm.

Ja vien pašvaldība vēlētos, kādreizējais ceļš uz pludmali no Republikas ielas pāri kalniņam atkal varētu tikt atvērts liepājniekiem un pilsētas viesiem. Protams, kāpnes būtu jāsakārto (un tam nepavisam nevajag milzīgus līdzekļus!), bet „Gulbīša” žogs „jāpabīda” nost no kādreizējā publiski pieejamā ceļa, uz kura tas nez kādēļ atrodas tagad.

Kāpēc to vajadzētu darīt? Vispirms jau tāpēc, lai atjaunotu savulaik izjaukto teritorijas plānojumu. Taču galvenokārt tādēļ, ka gan Nikolaja kāpnes, gan tālākais ceļš ir vēsturiska Liepājas kā kūrortpilsētas zīme un apliecinājums tam, ka pilsēta tiešām ir bijusi (un varētu atkal kļūt) kūrorts, uzskata vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš.

Vēsturnieks zina teikt, ka gan kāpnes, gan kalniņa galā savulaik esošā piemiņas vieta, kā arī tālākais ceļs uz pludmali veidoti par godu Krievijas caram Nikolajam I, kura vārda bija nosaukta arī Republikas iela. Cars kopā ar citiem ķeizariskās ģimenes locekļiem apmeklēja Liepāju, lai atklātu un baudītu "kungu un dāmu peldiestādes" jaukumus. To Liepājas jūrmalā atklāja 1860.gadā pēc Lielās ģildes eltermaņa K.G.S.Uliha ieteiktā projekta. Tieši pateicoties Nikolaja I aizbildniecībai Liepāja tikusi uzņemta Viskrievijas kurortoloģijas biedrībā vai asociācijā.  Tikai vēlāk, 20.gadsimtā, aiz Gulbju dīķa tika uzbūvēta arī slavenā Peldu iestāde jeb Vannu māja, kas saglabājusies līdzpat mūsdienām.

Kā noprotams no Būvvaldes un Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālista Aigar Štāla atbildes uz portāla jautājumu, pagaidām pašvaldībai nav nekādu konkrētu plānu attiecībā uz šo vietu.

„Trepes cilvēki izmanto reti... Trepes pašlaik ved uz nekurieni – otrā pusē kalniņam ir privātīpašums; caur to staigāšanu nevaram atbalstīt... Mūsuprāt, te mērķtiecīgi būtu risināt jautājumu kompleksi – par visas teritorijas – kalniņa un bijušās bērzu alejas, par kuru jūs jau rakstījāt, – labiekārtojumu... Arī trepju nojaukšanai ir vajadzīgas izmaksas, kas nav plānotas ne šajā, ne nākmajā gadā,” raksta Štāls.

Gan Gunāra Silakaktiņa, gan portāla aptaujāto liepājnieku viedoklis ir, ka vēsturiskās Nikolaja kāpnes ar visu, kas pie tām piederas, nekādā gadījumā nevajadzētu iznīcināt, bet tieši otrādi – sakārtot un sakopt, lai šis mazais komplekss kļūst par vēl vienu tikai Liepājai raksturīgu tūrisma objektu, kā arī kalpo liepājnieku ikdienas vajadzībām.