Trešdien Liepājas muzeja speciālisti apskatīja un izvērtēja no Karostas kanāla izceltos priekšmetus, informē SEZ pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Kā norādīja Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla, lielākā daļa no tiem nesatur kultūrvēsturisku vērtību, tomēr esot atsevišķi interesanti priekšmeti. Jau informējām, ka priekšmetus no Karostas kanāla grunts izceļ izpētes pilotprojekta ietvaros. Darbi noritēja 10 ha platībā un projekta mērķis ir noteikt labāko tehnoloģiju priekšmetu izcelšanai. Darbus veic SIA “Jūras vējš”, kas uzvarēja izsludinātajā iepirkumā. Līguma summa ir EUR 398 321,70 neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla uzsvēra, ka Karostas kanāla attīrīšanas projekts jau pats par sevi ir ievērības cienīgs fakts, kas ir dokumentējams, lai saglabātu informāciju nākamajām paaudzēm. Diemžēl lielākā daļa no izceltajiem priekšmetiem ir sliktā stāvoklī un to restaurācija varētu prasīt lielus finanšu resursus. Muzeja speciālistu uzmanību piesaistīja vecs koka kuģa masts, koka laiva ar kniedētu korpusu, kā arī pāļi, kas iespējams saglabājušies no Karostas kanāla būvniecības perioda. Tieši pāļu fragments ir viena no lietām, ko muzejs vēlējās iegūt savā īpašumā, lai vēlāk veiktu ekspertīzes un pārliecinātos par tā autentiskumu. Vēl muzejam bija interese par kuģu tauvām un enkurķēdi.

SIA “Jūras vējš” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Čerņihs atzina, ka darbi ir finiša taisnē un noslēgumam tuvojas arī sarežģīto betona balstu izcelšana. Kā jau iepriekš norādīja Aleksandrs Čerņihs, no Karostas kanāla izceltie priekšmeti ir dažāda veida un vecuma. Interesantākie atradumi ir divu kuģu koka korpusu fragmenti, divu automašīnu vraki, kā arī lidmašīnas šasija. No Karostas kanāla lielā daudzumā izceltas arī riepas, kuģu tauvas un lielizmēra baļķi, ka arī dažāda lieluma metāla priekšmeti. Projektu plānots pabeigt jau vistuvākajā laikā.

Liepājas ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojektam lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai bija izraudzīta teritorija 10 ha platībā Karostas kanāla vidienē, kas ir raksturīga visam kanālam. Izpētes rezultātā ir apzināti lielāki un mazāki priekšmeti, turklāt, ja kanāla vidējais dziļums ir 9 m, tad šajā teritorija atrodas L burta padziļinājums līdz 13 m, kur dūņu kārta ir biezāka līdz pat 2 m.

Lai turpinātu Karostas kanāla attīrīšanu, 2014.gada 17.decembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde parakstīja līgumu ar Vides un reģionālās attīstības ministriju par ES Kohēzijas fonda projekta „Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana, I kārta” īstenošanu. Līgums sevī iekļauj trīs komponentes – Karostas kanāla akvatorijas (68 ha) attīrīšanu no mazizmēra un lielizmēra tehnogēniem priekšmetiem, kā arī divus pilotprojektus. Kopējās izmaksas 9,6 milj. EUR, no kuriem nepilni 85% jeb 8 milj. EUR ir plānotais finansējums no ES Kohēzijas fonda līdzekļiem.