Liepājā ir daudz pozitīvu lietu, kas raksturo velosatiksmes infrastruktūru, taču vienlaikus redzami arī kritiski punkti, kuri jālabo, taču tam nebūt nav nepieciešami lieli līdzekļi.

Tā pēc viesošanās Liepājā divu nedēļu garumā, tiekoties ar Domes, Komunālās pārvaldes un Būvvaldes pārstāvjiem, savā noslēguma prezentācijā vēstīja velotransporta tīklu plānošanas speciālists Uve Petri no Liepājas sadraudzības pilsētas Darmštates Vācijā, informē sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Trešdien, 13.augustā, U. Petri tikās ar Domes priekšsēdētāja vietnieku Vilni Vitkovski un citiem pašvaldības pārstāvjiem, un prezentēja savus novērojumus par mūsu līdzšinējo veikumu veloceļu tīklu attīstībā, kas  Liepājā sākusies pavisam nesen – 2008. gadā.

"Mēs esam procesā, mācāmies, sadarbojamies ar visām ieinteresētajām pusēm, tai skaitā, nevalstiskajām organizācijām, lai velosatiksme atbilstu jaunākajām tendencēm un pieredzējušāko Eiropas pilsētu paraugiem. Jūsu padoms un personiskā iniciatīva mums ļoti noderēs," tikšanās noslēgumā pateicās V. Vitkovskis.

U. Petri pozitīvi vērtēja to, ka uz velosipēdiem patruļās dodas pašvaldības policija, līdz ar to rādot piemēru un ietekmējot sabiedrības apziņu par labu videi draudzīgai satiksmei; ka Liepājā ir ļoti daudz velosipēdu novietņu un arī cilvēku, kuri lieto šo braucamrīku; ka velosipēdus izmanto cilvēki ar īpašām vajadzībām un viņus pašvaldība atbalsta, infrastruktūru veidojot tā, lai tas viņiem būtu iespējams.

Kā pozitīvu piemēru viņš minēja Aldara ielas veloceļus, jo tur velosipēdistu interesēs ir samazināta nevis gājējiem domātās ietves daļa, bet brauktuves joslas "atņemtas" autobraucējiem. Tā tas notiek arī Vācijā, kur pilsētās ielu tīkla attīstībā pašvaldībām jārīkojas pēc parlamentā apstiprinātajiem noteikumiem veloinfrastruktūras būvēm.  Šā dokumenta izstrādē ir piedalījies U. Petri.

 "Vienlaikus," piebilda U. Petri, "Liepājā vairāk būtu nepieciešams uzstādīt norādes un brīdinājuma zīmes, lai novērstu vai mazinātu gājēju un velosipēdu konfliktu iespējas, labāk palīdzētu orientēties iebraucējiem, piemēram, kā ar divriteni nokļūt līdz pilsētas apskates objektiem."

Daudzviet ielu krustojumos uz braucamās daļas papildus būtu jāmarķē veloceļa turpinājums; brauktuvju malās joprojām ir augsti bortakmeņi; vietām veloceļi ir nelīdzeni, ar kāpumiem, kritumiem, seguma kārtu novirzēm... Šo faktoru dēļ velobraucējs Liepājā "ne visur jūtas komfortabli", atzīmēja eksperts.

"Veloceļu tīkls nav tikai ērtība tūristiem, bet galvenokārt vispirms pilsētas iedzīvotājiem, jo tas ir videi draudzīgs, ekonomisks, mazāk bīstams un pietiekami ātrs transporta līdzeklis," atgādināja viesis, piebilstot, ka "ielu kvalitāti nosaka nevis auto novietnes, bet gan radītās iespējas ātri un droši pārvietoties ar velosipēdu."

U. Petri mudināja ieinteresētajām pusēm lielāku uzmanība pievērst sadarbībai un komunikācijai, lai velosipēdu satiksmes priekšrocībās aizvien labāk izprastu visas vietējās sabiedrības mērķgrupas – ne tikai bērni un viņu vecāki, bet arī uzņēmēji, mediju pārstāvji, izglītības iestādēs strādājošie, NVO sektors.

U. Petri viesošanās laikā Liepājā tikās ar SIA "Komunālā pārvalde" speciālistiem, nodibinājuma "Veloredele" pārstāvjiem, kā arī pats ar velosipēdu apceļoja Liepāju no viena gala līdz otram, no jūras līdz ezeram.