Mārtiņš Zālītis, kas pazīstams kā biedrības "Velo-Redele" vadītājs, jau gadus piecus ir arī sava daudzdzīvokļu nama apsaimniekotājs, un šajā laikā uzkrājis ievērības cienīgu pieredzi. 

Mārtiņš ir ne tikai biedrības valdes priekšsēdētājs, bet arī ir sertificēts apsaimniekotājs, un viņam ir līgums ar dzīvokļu īpašnieku biedrību par mājas apsaimniekošanu. Pirms tam bijuši vairāki apsaimniekotāji, no kuru pakalpojumiem Cieceres 43 iedzīvotāji ir atteikušies.

"Mūsu filozofija ir – nodot apsaimniekošanu pašiem sev."

Nams Cieceres ielā 43 celts 1985.gadā, tajā ir deviņi stāvi, trīs kāpņutelpas un 109 dzīvokļi. Pērnajā oktobrī tas pilnībā renovēts un modernizēts. "Bija vajadzīgi pieci gadi, bet tas nu ir izdarīts."

Kopējās izmaksas – 650 000 eiro. Martā saņemts arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums – 200 000 eiro.

"Tas ir maksimālais, ko var dabūt," saka Mārtiņš, uzsverot, "neraugoties uz visu, noteikti ir vērts to darīt".

Visiem vienādi nosacījumi
"Novērstas visas netaisnības, kas bija iepriekš, kad vieni sala, bet citiem logi bija jāatstāj vaļā, tagad visiem ir vienādi nosacījumi, pat ūdens zudumu mums nav!"

Kaimiņi, arī tie, kuri iepriekš teica: "neko nevajag, neko negribam", tagad atzīstot, ka apsaimniekotājam bija taisnība. Oponenti apklusuši. Varbūt tādēļ, ka izmaksas par apkuri samazinājušās vismaz uz pusi. Apsaimniekošanas maksa šobrīd, kad jānorēķinās arī par bankas izsniegto kredītu, ir 95 centi par kvadrātmetru. Mārtiņš atceras, ka nav bijis viegli sameklēt banku, kas būtu ar mieru kreditēt siltināšanas projektu.

"Bankas aizvērās, Metalurgs nogrima, un māju renovācijas process līdz ar Latvijas ekonomiku attīstījās viļņveidīgi – te cēlās, te grima."

Vienīgā banka, kas bijusi ar mieru izsniegt kredītu mājas siltināšanai, bijusi "Swedbank", un arī – ar nosacījumu, ka "par" renovāciju ir 75% iedzīvotāju. 88 balsis izdevies savākt. Taču nācies smagi "rakt".

Šo lomu uzņēmies Mārtiņš, un "sūrā cīņā pašiem ar sevi un visdažādākajām institūcijām" pagājis pāris gadu.

Kā jauna
Māja tagad ir kā jauna," palepojas apsaimniekotājs. "Visu nomainījām, arī komunikācijas." Izdarīts arī tas, ko savulaik celtnieki nebija paveikuši, proti, savesta kārtībā ventilācijas sistēma. "Tā ir ļoti svarīga, lai māja nepelētu."

Kā drosmīgu soli var vērtēt lēmumu ieviest mājā attālināto ūdens patēriņa uzskaites sistēmu. Par to, ka apkures skaitītāju rādījumi tiek nolasīti no attāluma, neviens vairs īpaši nebrīnās. Taču ūdensskaitītāju rādījumu nolasīšana no attāluma vēl nav tik izplatīta, it īpaši Liepājā. Šo pakalpojumu nācies pirkt no Rīgas firmas "RK birojs".

"Padārgi," atzīst Mārtiņš, "mājai bija vajadzīgi 800 skaitītāji, katrs no kuriem maksā ap 40 eiro, toties tagad mums vairs nav ūdens zudumu!"

Vēl viens labums – nearvienu neesot jāstrīdas – visu mājas skaitītāju – gan kopīgā, gan dzīvokļos esošo – rādījumi apsaimniekotājam ir kā uz delnas. Nesen arī uzņēmums "Liepājas ūdens" pielicis ienākošā ūdens skaitītāju. Mārtiņš cer, ka nākotnē būs iespēja šādi uzskaitīt arī elektrības patēriņu mājā.

Cieceres 43 iedzīvotāji šķiro atkritumus, arī tas bijis jāizcīna smagā cīņā, taču jo ilgāku laiku iedzīvotāji to dara, jo apzinīgi kļūst – secina Mārtiņš.

Viņa nākamis sapnis ir saules paneļi, jo "esmu zaļš cilvēks".