Savrupmāja – pionieru nams – savrupmāja – tāds ir bijis Dzintaru ielas 23 liktenis divu gadsimtu garumā. Šobrīd namu var uzskatīt par vienu no iespaidīgākajām Dzintaru ielas celtnēm.

Ēka projektēta 1912.gadā pēc Zviedrijas konsula T.R.Ekbluma pasūtījuma, tās sākotnējā funkcija bija kalpot par greznu namu, kurā uzņemt viesus un rīkot neaizmirstamas svinības. "Bieži vasaras vakaros nama priekšdārzu rotāja ķīniešu lukturīšu virtenes un skanēja orķestra mūzika," stāsta vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš. "Pati villa ballēm bija ideāli piemērota – pirmajā un otrajā stāvā ar granīta un marmora apdari bija izkārtotas caurstaigājamas istabas, tās bija ļoti atbilstošas toreiz ikvienas balles iecienītajai sākuma dejai – polonēzei."

Ēka ir unikāla ar to, ka tā ir vienīgā somu arhitekta Larsa Sonka projektētā ēka Latvijā. Silakaktiņš uzsver, ka visiem dīvaina šķitusi konsula rīcība par ēkas projektētāju neizvēloties nevienu no Liepājas arhitektiem – P.M.Berči, E.Strandmani vai L.Melvilu, kuru vārdi visbiežāk sastopami Liepājas ēku projektētos.

Liepājas namīpašnieku saraksts liecina, ka ēkai bieži vien mainījušies īpašnieki. 20.gadsimta 20.gados par ēkas īpašnieku kļuvis H.Kalperns. Savukārt aptuveni desmit gadus vēlāk namu iegādājušies Liepājas advokāti Stengrevici. Silakaktiņš zina stāstīt, ka tieši šie īpašnieki atjaunoja Ekbluma tradīcijas, rīkojot greznas Liepājas teātra, baleta un operas sezonas atklāšanas un noslēguma balles.

1941.gadā ēka mainīja savu funkciju, kļūstot par Pionieru namu jeb tautā saukto Pionieru pili. Tajā jaunie pionieri dziedāja, dejoja, piedalījās dažādos pulciņos un gatavojās pārgājieniem. Pionieru nams darbojās līdz vācu okupācijai, kara laikā ēkā atradās pirmsskola un bērnudārzs, bet jau 1945.gadā savu darbību ēkā atsāka Pionieru nams. 1990.gadā Pionieru nams tika pārdēvēts par Skolēnu interešu namu, kas 1993.gadā mainīja atrašanās vietu, pārceļoties uz Klaipēdas ielu 94.

"Ēkas likumīgie īpašnieki Stengrēvicu dzimta to atguva 90.gadu sākumā, bet jau 1995.gadā 5.novembrī par 150 000 dolāru pārdeva to SIA "Rīgas Fenikss", kurš savukārt 2001.gadā māju pārdeva Sergejam Zaharjinam," stāsta Silakaktiņš. 2013.gadā Zaharjins šo un vēl četrus īpašumus uzdāvināja savam brālim Valērijam Zaharjinam. Šobrīd īpašums pieder SIA "Eurneo", kurš reģistrēts uz Valērija Zaharjina vārdu.

Arhitektūras zinātņu doktors Jānis Krastiņš grāmatā "Jūgendstila Liepāja" raksturojis šo ēku kā stipri atšķirīgu no gandrīz it visa, kas Liepājā tapis 20.gadsimta sākumā – ar savu kubisko apjomu kārtojumu, kas stipri vien atgādina gadus divdesmit vēlāk populāro funkcionālisma jeb modernās kustības stila celtnes. "Nams ir divu eleganti līdzsvarotu būvapjomu kompozīcija."

Krastiņš raksta: "Telpu izvērsums ēkā ir tikpat iespaidīgs kā E.Smita villa Liepu ielā 25". "Galvenā apjoma pirmajā stāvā no priekštelpas pa kreisi atrodas kabinets, bet pa labi plašs salons, aiz kura izkārtota dzīvojamā istaba un ēdamzāle ar kamīnu. Pagalma pusē ir virtuve ar dažādām palīgtelpām. Otrajā stāvā izkārtotas piecas guļamistabas, vairākas vannas istabas, tualetes un ģērbtuves. Ēkas zemākā spārna pirmajā stāvā atradās pirts, stallis un saimnieciskā noliktava."

"Pēc ēkas atjaunošanas efektīgie vārti nomainīti ar aptuvenu kopiju, ieeju grezno dekoratīvu jūgendstila formu imitācijā darinātas durvis, bet galvenais apjoms daļēji aizsegts ar jauniem būvķermeņiem," raksta Krastiņš.

Pagājušās desmitgades sākumā ēka piedzīvoja restaurāciju arhitekta Ulda Pīlēna vadībā. "Pēc pārbūves ēka zaudēja platformu, uz kuras agrāk dārza svētkos muzicēja orķestris, tā vietā uzbūvēts stiklots ziemas dārzs," stāsta Silakaktiņš. "Ēkas otrajā pusē iebūvēts lifts, ar kuru var nokļūt uz otro stāvu vai pagrabstāvu, kurā atrodas 25 metru garš baseins un aromterapijas sauna."

Neskatoties uz to, ka ēka piedzīvojusi dažādas pārmaiņas gan estētiskās, gan funkcionālās, tā saglabājusi savu arhitektonisko vērtību un neatstāj vienaldzīgus liepājniekus un pilsētas viesus.