Domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja akceptēja darba grupas ieteikumu – novietot pieminekli Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim pie 5.vidusskolas.

Darba grupa, ko vada domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde un kurā ir galvenā māksliniece Agita Ansule, Komunālās pārvaldes būvuzraugs Juris Jēkabsons, galvenais arhitekts Indulis Kalns, muzeja direktore Dace Kārkla, tēlnieks Egons Peršēvics un „Kurzemes Vārda” redaktors Andžils Remess, izsverot vairākas potenciālās vietas, kur varētu atrasties piemineklis, vienojušies, ka ne skvērs starp Graudu ielu un Lielo ielu, ne kuģa „Saratova” (uz tā klāja 1919.gadā kādu laiku atradās Latvijas valdība – S.P.) pietauvošanās vieta Vecajā ostmalā nav piemēroti konkrētā monumenta novietošanai.

Par vienīgo piemēroto vietu atzīta Draudzīgā aicinājuma 5.vidusskola, kuras pamatakmens ieguldīšanā 1937.gadā klāt bija arī Kārlis Ulmanis.

Deputāte Linda Matisone gan iebilda, ka jūlijā saņemta vēstule no pieminekļa dāvinātājiem, kas uzskata – slavenā valstsvīra piemineklim jāatrodas pilsētas centrā, nevis klusā, nomaļā vietā, kur to ikdienā redzēs tikai vienas skolas audzēkņi.

Šis iebildums komitejā tika atspēkots, jo galvenais arhitekts, telefoniski sazinoties gan ar Rīgas Latviešu biedrības domnieci, Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonda valdes priekšsēdētāju Mirdzu Stirnu, gan tēlnieci Artu Dumpi, saņēmis apliecinājumu, ka iebildumu neesot.

Arī portālam Stirna apliecināja, viņai „personīgi nav iebildumu” pret darba grupas izraudzīto vietu, taču pret to iebilstot ziedotāji un Ulmaņu ģimene.

Viens no galvenajiem darba grupas argumentiem, kāpēc Artas Dumpes veidotais monuments nav piemērots ne skvēram pilsētas centrā, ne kanālmalai, bija – tas ir kapa piemineklis, kas veidots novietošanai Kārļa Ulmaņa atdusas vietā Turkmanbaši. Turklāt monuments veidots tā, ka skatāms no vienas puses – frontāli. Līdz ar to tam nepieciešams atbilstošs fons, piemēram, ēkas siena, kā tas ir pie 5.vidusskolas.

Tiesa, apzīmējums „kapa piemineklis” mazliet mulsina – jo kāds gan kaps, ja Ulmaņa atdusas vieta joprojām ir nezināma?

Mirdza Stirna sarunā ar portālu bija kategoriska: „Tas nav kapa piemineklis! Tas tika gatavots pilsētas dārzam, un to var saukt tikai par dārza skulptūru!”

Tieši tāpēc pieminekļa veidotājiem vispiemērotākā vieta šķitusi skvērs starp Lielo ielu un Graudu ielu, kur to varētu veiksmīgi izvietot uz piemērotu apstādījumu fona.

Galvenais arhitekts Indulis Kalns gan iebilda, ka visu laiku runa bijusi par kapu pieminekli, un nekad nav ticis runāts par „dārza skulptūru”. Acīmredzot, kaut kas ir „pazudis tulkojumā”, atzina Kalns.

Spriežot pēc Silvas Goldes komitejā sacītā, ka „šis nav domes sēdes jautājums”, lēmums par prezidenta Kārļa Ulmaņa monumenta atrašanās vietu ir pieņemts.

Taču kopš brīža, kad kļuva zināms, ka fonds Liepājai grib dāvināt šo pieminekli, radies iespaids – vai nu dāvanas saņēmējiem nepatīk Artas Dumpes veidotais piemineklis vai arī pats Ulmanis (režisors un rakstnieks Andrejs Migla, piemēram, ir pārliecināts, ka savulaik ne Ulmanim patika Liepāja, ne liepājniekiem – Ulmanis).

Ja tā nav, tad kāpēc gan bijis tik grūti pieņemt lēmumu, un monumenta uzstādīšana atlikta no 18.Novembra uz pavasari, un pēc tam atkal uz nezināmu laiku?

Varbūt tik ievērojama valstsvīra (patīk viņš vai nepatīk) piemiņas iemūžināšana ir pietiekami svarīga, lai par to lemtu visi liepājnieki?

Starp citu, pat Draudzīgā aicinājuma 5.vidusskolas direktorei Intai Korņējevai nebija viedokļa par Ulmaņa tēla novietošanu pie viņas vadītās iestādes: „Pirmo reizi par to dzirdu. Nezinu ne kāds šis piemineklis izskatās, ne kur to grasās novietot...”

Varbūt pa šo laiku būtu bijis vērts izgatavot monumenta maketu un ļaut liepājniekiem savām acīm novērtēt, kur tas vislabāk iederas, uz kādu nedēļu novietojot to dažādās vietās pilsētā?

Šai lietai ir arī politisks aspekts – ņemot vērā, ka valdošā Liepājas partija noslēgusi sadarbības līgumu ar Zaļo un zemnieku savienību, kuras dibinātājs un vadonis vēsturiski bijis Kārlis Ulmanis, diez vai pašvaldībai piestāv mētāties ar vadonim veltīto piemiņas monumentu kā ar karstu kartupeli.

Jau rakstījām, ka Latvijas brīvvalsts prezidenta Kārļa Ulmaņa piemineklis, ko sākotnēji bija plānots uzstādīt Turkmenistānas pilsētā Turkmenbašī (agrāk Krasnovodska), kur cietumā datēti pēdējie Ulmaņa Valsts drošības komitejas nopratināšanas protokoli un kur visticamāk viņš arī apglabāts, tomēr netiks vests uz turieni.

To portālam apstiprināja Rīgas Latviešu biedrības domniece, Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonda valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna.

Lēmums pieņemts tāpēc, ka jau 2011.gadā sākušies sarežģījumi un kavēšanās ar pieminekļa uzstādīšanu Turkmenistānā.

Vienošanos par Kārļa Ulmaņa piemiņas zīmes uzstādīšanu Turkmenbašī savulaik panāca bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, valsts vizītes laikā Turkmenistānā tiekoties ar Turkmenistānas prezidentu Gurbanguldi Berdimuhamedovu.

Turkmenbaši paredzētais piemineklis Kārlim Ulmanim bija gatavs jau 2011.gada augusta beigās, un to bija plānots uzstādīt 2013. – 2014.gadā.

Šā gada pavasarī Stirna aicināja apsvērt iespēju izveidoto piemiņas zīmi Ulmanim novietot Liepājā, kur 1919.gada aprīlī, jaunajai Latvijas Republikai visdramatiskākajās dienās, uz kuģa "Saratov" atradās Kārļa Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība.

Pieminekļa izgatavošanai 2010.gada 2.maijā Latvijas televīzijas tiešraidē no Kārļa Ulmaņa dzimtajām Pikšu mājām notika ziedojumu akcija "Sašķeltā pasaule". To rīkoja Rīgas Latviešu biedrība sadarbībā ar Nacionālās kultūras attīstības fondu.

Ziedojumu akcijas simboliskais nosaukums "Sašķeltā pasaule" aizgūts no tēlnieces Artas Dumpes veidotās Kārļa Ulmaņa piemiņas zīmes projekta nosaukuma. Piemineklis sastāvēja no Dumpes veidotā Ulmaņa krūšutēla un akmeņkaļa Ivara Feldberga izkaltajām granīta plāksnēm, kas simbolizēja sašķelto valsti un tās iedzīvotājus.

2010.gada 4.augustā "Sašķeltās pasaules" kopija tika uzstādīta Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā Pikšās.

Lai Turkmenbašī veidotais piemineklis būtu piemērots tieši Liepājai, tēlniece to ir pārveidojusi, un tagad tā nosaukums ir „Pretī bangām”, monuments arī veidots citā materiālā, nekā bija paredzēts veidot "Sašķelto pasauli", pastāstīja Stirna.

Lai gan monuments jau gandrīz gatavs, un to varētu uzstādīt, piemēram, sagaidot valsts svētkus – 18. Novembri, pašvaldība izteikusi priekšlikumu atlikt monumenta atklāšanu uz pavasari, jo tas vairāk atbilstot vēsturiskajiem 1919.gada notikumiem.

Uz monumenta atklāšanu tikšot aicināti visi līdzšinējie Latvijas Valsts prezidenti.

Kārlis Ulmanis joprojām ir vienīgais Latvijas prezidents, kuram nav sava kapu pieminekļa un pat kapa, un šī jautājuma atrisināšana būtu cieņas izrādīšana un savā ziņā goda parāda atdošana izsūtījumā mirušajam Kārlim Ulmanim, uzskata piemiņas zīmes izveidošanas iniciatori.