Gaisa kvalitātes mērījumu stacijās veiktie mērījumi parāda, ka lielākās gaisa kvalitātes problēmas un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) standartiem neatbilstoša gaisa kvalitāte konstatēta Rīgā, Liepājā un Rēzeknē, izriet no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotā "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2019.-2030.gadam", ziņo LETA.

Vienlaikus Rīgā tiek pārsniegti arī robežlielumi, kas noteikti Eiropas Savienības tiesību aktos par gaisa kvalitāti.

Izstrādātajā plānā piedāvātas turpmākās rīcības un papildu pasākumi, kas jāveic, lai samazinātu gaisa piesārņojumu, kā arī ir izvirzīti deviņi rīcības virzieni gaisa piesārņojuma mērķu sasniegšanai.

Virzieni ir tādi kā energoefektivitātes paaugstināšana ēkās, emisiju samazināšana no sadedzināšanas iekārtām mājsaimniecību sektorā, nodokļu sistēmas pilnveidošana ar mērķi veicināt gaisu piesārņojošo emisiju samazināšanu un citi.

Saskaņā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) teikto, plāna saskaņošana atbildīgo institūciju starpā bijusi sarežģīta, jo skaidrs, ka kaitīgās emisijas nevarēs samazināt neietekmējot vairāku nozaru darbu.

Pēc viņa teiktā, gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan Latvijas Lielo pilsētu asociācija kā problēmu jaunu risinājumu ieviešanai minējusi lielās izmaksas, tādēļ VARAM visus pasākumus plāno līdzfinansēt.

Pēc viņa teiktā, ievērojamu piesārņojuma daļu rada apkures risinājumi un to kopumā var salīdzināt ar transporta sektora radīto piesārņojumu. Tā rezultātā plānota virkne pasākumu, kas primāri gan attieksies tikai uz pilsētu centiem un piepilsētas vai to apkaimes neskars. Piemēram, nākotnē tiks ierobežota iespēja izveidot jaunus individuālus apkures risinājumus un vienīgā izvēle būs pieslēgšanās centralizētai apkurei.

"Iecerēts plānu kopums, ka kopā ar pašvaldībām veidosim programmas, lai atbalstītu pāreju no cietā kurināmā apkures risinājumiem. Ir daļa iedzīvotāju, kuri varētu pieslēgties centralizētai apkurei, bet viņi to nedara, jo tas ir dārgi un cilvēki to nevar atļauties. Mēs paredzam sociāla pabalsta programmas mazāk nodrošinātām sabiedrības grupām," sacīja Pūce, uzsverot, ka šis ir turpmākās desmitgades plāns.

Ministrs gan uzsvēra, ka mērķis nav atteikties no kāda individuālās apkures risinājuma pavisam un vairums iedzīvotāju, piemēram, tie, kuriem ir granulu vai šķeldu katli, šīs izmaiņas nemaz neskars.

"Mēs runājam tikai par pilsētu centriem, nevis par Mežaparka vai Teikas apkaimi, bet centru, kur ir novērojams piesārņojums. Tur ir relatīvi maz viendzīvojamo māju, turklāt Rīgā individuālu šķeldas vai granulu katlu izbūvi Rīgā nesaskaņo jau 15 gadus," pauda Pūce norādot, ka mērķis nav atteikties no kādiem apkures risinājumiem pilnībā, bet gan uzrunāt tos, kuri lieto vecās malkas krāsnis, tās mainīt, vienlaikus sniedzot atbalstu, lai to varētu izdarīt.

Transporta jomā turpmākajos 10 gados plānots turpināt stimulēt sabiedriskā transporta izmantošanu, velo izmantošanu un mikromobilitāti, kā arī pāreju uz zemu emisiju transportlīdzekļiem.

Kā atbildīgās institūcijas par plānā iekļauto pasākumu īstenošanu ir noteiktas VARAM, Valsts vides dienests, VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", Valsts policija, Finanšu ministrija, Zemkopības ministrija, Valsts augu aizsardzības dienests un vairākas pašvaldības. Līdzatbildīgas par pasākumu īstenošanu ir AS "Pasažieru Vilciens", VAS "Latvijas dzelzceļš" un Rīgas Brīvostas pārvalde.