"Komunālā pārvalde ziņoja, ka piekrastes kāpās notiek bojāto, lūzušo un slimo augu izzāģēšana, [..] un augšanas priekšrocības piešķirtas vērtīgo dažāda vecuma, augstuma un dimensiju priedēm, ozoliem, bērziem, smiltāju kārkliem un citām kokaugu sugām. Taču redzu, ka nozāģēto koku kaudzēs starp Jūrmalas ielu un Pērkones ielu ir gan priedītes, kas savulaik te tika stādītas, gan jauni ozoliņi. Vai tas viss tiešām bija jānozāģē?" – jautā portāla irliepaja.lv lasītājs.


Lasītāja foto.


Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls portālam atbildēja: "Jā, tur notiek divu veidu biotopu kopšana. Zemās priedītes netiek iznīcinātas, bet radīti apstākļi, lai tās labāk attīstītos, lai tām būtu vairāk gaismas, vietas augšanai.

Priedes ir raksturīgi koki mežaino kāpu biotopam, kas veidojas pakāpeniski – no pelēkās kāpas, sukcesijas procesos. Pie veloceļa tuvāk ir mežainās kāpas aizmetņi, ko tomēr nomāc stihiski veidojies apaugums ar kāpām neraksturīgām kokaugu sugām. Tur, kur priedītes sasējušās par daudz vai kur priedītēm apakšā ir sausi, bojāti zari, tur koki tiek retināti vai apakšējie zari izzāģēti.

Abos biotopos nav raksturīgi lapu koki un augstie krūmi, sevišķi pionieru sugas – kārkli, vītoli, papeles, apses, alkšņi, bērzi. Lapu koki veido organisko vielu slāni, kas nav raksturīgs minētajiem biotopiem, tāpēc notiek šo sugu pakāpeniska izņemšana. To iesaka eksperti.

Ozoli netiek iznīcināti, bet gan atstāti, taču dažviet tie tāpat kā priedītes pieauguši cits citam blakus, tātad arī ir jāretina.

Šobrīd biotopu tīrīšana ir daļēji pabeigta. Vēl tiks izvākti zari, nogrieztās atvases, citi zaļie atkritumi, un tad darbi pirms putnu ligzdošanas sākuma, kas noteikts ar 15. aprīli, būs pabeigti.

Šogad netiek izņemti lielie koki.  Šo darbu plānosim nākamajā ziemā.

Biotopu kopšana notiek pakāpeniski, kopš 2017. gada.

Veikto aktivitāšu mērķis ir īpaši aizsargājamā biotopu atjaunošana vai uzlabošana, vai attīstības veicināšana. Uzlabosies ainava, atklāsies skati uz jūru, nostiprināsies un vairosies tās sugas, kas ir raksturīgas Baltijas jūra piekrastei. Nav runa tikai par augiem, bet arī par faunu".


Lasītāja foto.


Uzziņa
Baltijas jūras Latvijas piekrastē sastopamie aizsargājamie biotopi
Mežainas piejūras kāpas – dabiski vai mākslīgi veidojušies parastās priedes sausieņu mežu biotopi uz augstām piejūras kāpām. Raksturīgi nabadzīgi augšanas apstākļi: sausa smilts augsne ar maz barības vielām.

Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas – dominē daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, sūnas un ķērpji, ir vismaz trīs raksturojošās sugas: iesirmā kāpsmildzene (Corynephorus canescens), ķērpji – cerārijas (Cetraria spp) un kladonijas (Cladonia spp).

(Avots: Brigita Laime (red.) 2017. Aizsargājamo biotopu saglabāšanas vadlīnijas Latvijā. 1. sēj. Piejūra, smiltāji un virsāji. Dabas aizsardzības pārvalde, Sigulda)