Aptuveni nedēļu caur žogu varēja novērot, kā topošās koncertzāles autostāvvietā vīri vistiešākajā nozīmē noplēšas ap iespaidīga apmēra ķieģeļu un akmeņu mūrējuma "plāceni".

Tas negaidīti atklājās šķietami līdzenajā laukā, vietā, kur autostāvvieta tiek iekārtota Jūras, Baložu, Dzirnavu un Radio ielu kvartālā.

Portāls jau rakstīja par kārtējās vēsturiskās apbūves objekta zaudējumu muļķības priekšā, nojaucot šajā kvartālā vienīgo līdz šim saglabājušos koka ēciņu Baložu ielā 1.

Tagad, realizējot visa bijušās apbūves kvartāla pārvēršanu par mazo tuksnesi, man šķiet, ka jaunajam nodomam kāds mistiski atriebjas par traucējumu.

Pat jaudīga tehnika nespēja uzvarēt  bijušā metāllietuves skursteņa pamatni. Pēc Liepājas namīpašumu saraksta šī mūra atliekas varētu attiecināt uz Jūras 18 vai Dzirnavu ielas 5 bijušajiem gruntsgabaliem. Acīmredzot tieši šajā vietā deviņpadsmitā gadsimta vidū atradās ostas būvuzņēmēja Leopolda Meinharda (citos avotos - Reinharda) čuguna lietuve. Tajā visai primitīvos apstākļos, bet ar lielu precizitāti, tika izgatavoti jaunās Liepājas ostas metāla bākas konstrukcijas un ārējie konusveida segmenti.

1873. gadā Meinharda fabrika Jaunajā Ostmalā nodega un pārtrauca savu darbību, beidzot arī bākas vajadzībām celtās čugunlietuves eksistenci.

Vēlākos gados visā šajā, tagad zem autostāvietām apbedītajā kvartālā mainījās īpašnieki, tika nojauktas vecās un celtas jaunas ēkas, pat ierīkoja nu jau vairs neesošā Zirgu iela līdz ostai.
 
Kā ilustrāciju par čuguna cepļa darbību pretī tagadējai jaunajai koncertzālei varu piedāvāt zīmējumu no norvēģu loču grāmatas (ap 1860.g.) pēc kuras skarbie siļķu burinieku kapteiņi no jūras puses atpazina Liepājas siluetu un atrada ieeju tirdzniecības kanālā. Starp Loču torni un kanāla dienvidu krastu norvēģu locijā tad arī iezīmēts braši kūpošais metāllietuves skurstenis.