SIA „Liepājas ūdens” veicis pētījumu un izstrādājis tehnisko projektu attīrīšanas iekārtu aizsardzībai, vienīgais glābiņš – būnas jeb jauna mola būve jūrā.

Kā pastāvīgās Finanšu komitejas un Pilsētas attīstības komitejas sēdē ceturtdien, 15.maijā, skaidroja SIA „Liepājas ūdens” valdes priekšsēdētājs Andis Dejus, uzņēmums divu gadu garumā veicis pētījumu, kā notiek jūras krasta erozija pie pilsētas attīrīšanas iekārtām, un kāds būtu labākais veids, kā pasargāt iekārtas.

Faktiski uzņēmums kopš 1972.gada fiksē izmaiņas krasta līnijā, un šajā laikā jūra šajā vietā ir paņēmusi apmēram 200 m krasta, sacīja Dejus.
Citviet, piemēram, pie pieminekļa bojā gājušiem jūrniekiem un zvejniekiem, savukārt jūra atkāpjas (pēc Dejus teiktā, vietā, kur patlaban atrodas piemineklis, 20.gs.divdesmitajos gados viļņojusies jūra).

Kā vienīgo pareizo risinājumu attīrīšanas iekārtu aizsardzībai „Liepājas ūdens” atzīst aizsargbūnas jeb mola būvi Lībiešu ielā 37a un Baltijas jūrā. Arī patlaban krastu pie attīrīšanas iekārtām sargā būna, kas veidota no metāla sieta „zeķē” sapildītiem akmeņiem. Tiklīdz kādā posmā būna tiek izskalota, uzņēmums steidz aizpildīt tukšumu ar jaunu akmeņu krāvumu. Pretējā gadījumā var sākties domino efekts, un būna turpinās sairt, uzsvēra Dejus.

„Liepājas ūdens” ir izstrādājis jaunā mola tehnisko projektu, un ir pārliecināts, ka būvniecībai izdosies piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu.

Komiteju sēdēs piedalījās arī SIA „Rapsoil” pārstāvis Gints Sorokins, kurš pastāstīja, ka nupat finiša taisnē esot iegājusi „Rapsoil” iecerētā vēja parka tehniskā projekta apstiprināšana Liepājas Būvvaldē, un uzņēmums cer jau drīz sākt vēja parka būvniecību, kas iecerēta netālu no attīrīšanas iekārtām.

Sorokins atzina, lai gan jau sešus gadus strādā pie „Rapsoil” vēja parka projekta attīstīšanas, sākotnēji nav zinājis, ka krasta erozijas draudi ir tik lieli.

Vēja parka projekta attīstītājs garantijas vēstulē Liepājas domei apliecina, ka ir gatavs piedalīties krasta nostiprināšanas projektā, sedzot 15% no kopīgajiem izdevumiem, taču nepārsniedzot viena miljona eiro robežas.

Uz deputāta Ģirta Kronberga jautājumu, vai gadījumā, ja „Liepājas ūdenim” neizdosies piesaistīt ES finansējumu aizsargbūvei, „Rapsoil” finansēs to uz pusēm ar „Liepājas ūdeni”, Sorokins atbildēja, ka to nevar apsolīt.

Deputāti konceptuāli atbalstīja „Liepājas ūdens” priekšlikumu un uzdeva SIA “Liepājas ūdens” veikt izstrādātā būnas tehniskā projekta aktualizāciju, kā arī visus nepieciešamos pasākumus, lai būnas izbūvei piesaistītu Eiropas Savienības fondu un valsts finansējumu.

Deputāti arī akceptēja SIA “Rapsoil” finansiālo līdzdalību būnas izbūvē, nodrošinot līdzfinansējumu 15% apmērā no kopējām projekta izmaksām, bet ne vairāk kā 1 000 000 eiro) apmērā, ja SIA “Rapsoil” ir saņēmis būvatļauju vēja parka būvniecībai Lībiešu ielā 37/53, Lībiešu ielā 14, Lībiešu ielā 4 un 14.novembra bulvārī 88/98 un ir uzsācis vēja elektrostaciju projekta būvdarbus atbilstoši izsniegtajai būvatļaujai.

Pēc visu nepieciešamo dokumentu spēkā stāšanās SIA “Liepājas ūdens” uzdots virzīt izskatīšanai pilsētas domes sēdē jautājumu par projekta apstiprināšanu.