Bijušajā Pētera I namiņā, kas pārtop Hoijeres kundzes viesnīcā jeb Interjera muzejā, kā to, iespējams, varēs saukt jau nākamgad, būvdarbi, iet roku rokā ar restaurāciju, renovāciju un rekonstrukciju.

Sākušies pirms diviem gadiem, pēc domes Attīstības pārvaldes projektu vadītājas Solvitas Kaņevskas aplēsēm šobrīd tie pabeigti par procentiem 60, tajā skaitā jumts un ārējās fasādes. Savukārt Hoijeres viesnīcas pārbūves un restaurācijas projekta autore, eksperte Liesma Markova, kura reizi nedēļā ierodas Liepājā, lai uzraudzītu procesu, nav tik optimistiska – viņa dod 50 procentus, jo tieši iekšējā apdare, pie kā tagad strādā būvnieki un restauratori, varot prasīt vairāk laika, nekā plānots.

Pirmā stāva atjaunotais interjers. Edgara Poheviča foto.

Liesma Markova aizvadītās nedēļas vidū bija arī portāla irliepaja.lv gide topošajā muzeja ēkā. Apskati sākam ar nākamā kroga, kāds paredzēts ēkas pirmajā stāvā, virtuves daļu, te interesantākais un, pēc Markovas teiktā, arī liels retums Latvijā, ir atjaunotie ugunsdrošie griesti – drīvēti ar kaņepāju virvēm un tad apmesti ar māliem. "ReRe Meistari" gan restaurējuši to, kas vēl saglabājies, gan rekonstruējuši trūkstošos posmus. Liesma Markova šo sauc par "meistardarbu".

Durvis un logi jau ir savā vietā, vēl nepieciešama vienīgi aiļu apdare, – atbilstoši tā laika celtniecības tradīcijām. Redzams, ka arī balsinātās sienas ir pabeigtas. Grīdas vēl taps – 19. gadsimta flīzes, ne jaunas, bet jau nostaigātas, iepirktas Vācijā.

Apskates vērtas ir 18. gadsimta sijas, no kurām dažas ir saglabājušās, dažas izgatavotas no jauna, bet viena – saglābta, izmantojot mūsdienu metodi, proti, iefrēzējot tajā speciālu oglekļa lentu.

Tālāk ejam uz augstajiem kambariem – nelielu telpu, kurā varēs ieiet, uzkāpjot pa mazām baroka laika kāpnītēm. "Augstie kambari" ir arī "aukstie kambari", saka mūsu gide. Te ap durvju aili atklājušies seni gleznojumi – lapu kūļi ar maziem ziediņiem, ko apņem zelta lenta.

Tomēr visvairāk gleznojumu – gan sienu, gan griestu –  jau būvdarbu laikā atklāti istabā, kur savulaik gulējis jaunais Krievijas cars Pēteris I. Te šobrīd strādā polihromā krāsojuma restauratores Ance un Dagmāra, kuras ar skalpeli tīra nost jaunāko laiku uzslāņojumu, piemēram, sienu gleznojumus sedzis niedru klājums un apmetums.

"Ja izpētes laikā jau bijām noskaidrojuši, ka te kaut kas ir, tad tagad konkrēti zinām, kas un cik," stāsta Markova. Šobrīd viss tiek attīrīts un nostiprināts, un pēc tam būs jāizlemj, cik daudz pieretušēt, pielikt klāt, lai kompozīcija ir saprotama.  Markova uzsver, ka šajā procesā

"galvenais – nepārspīlēt un nelikt klāt savu "es". Lai ir tikai un vienīgi patiesība."

Teiktais attiecas uz to daļu, ko paredzēts restaurēt projekta ietvaros, taču restaurējamā ir daudz vairāk, un būs vajadzīgs lēmums arī par to, ko darīt ar to, kas paliek ārpus projekta.

Ielūkojamies arī pagrabstāvā, kur atradīsies garderobe, tualetes, pacēlājs un arī viena izstāžu telpa, kurā pirmā izstāde, iespējams, būs veltīta šīs ēkas restaurācijas atspoguļojumam un būvdarbu laika atradumiem.

Jaunākais atradums būvdarbu vietā:  lauska, kas identificēta kā kāda ungāru dzēriena trauka palieka.

Arī pagrabstāvā jau var nojaust rezultātu, ir griesti, sienas, un no maziem, plāniem klinkera (māla) ķieģelīšiem top grīdas segums.

Ja ēkas pirmajā stāvā paredzēts 17. – 18. gadsimta krogs, tad otrajā plānota 19. gadsimta ekspozīcija un neliela tējnīca. Te jau redzama balta podiņu krāsns, top tāda pati plīts.

Pavisam namā ir septiņas krāsnis, trīs pirmajā un četras otrajā stāvā. Daļa ir saglabājušās, divas izjauktā veidā glabājušās muzeja fondos, un divas taps, izmantojot būvdarbu laikā atrastos oriģinālos podiņus un kopijas, kas izgatavotas pēc oriģinālu parauga.

Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla, kura arī piedalās apskatē, saka: tiklīdz objekts būs pabeigts, esam gatavi trīs mēnešu laikā iekārtot visas ekspozīcijas, jo muzeja darbinieki pie to satura strādā jau divus gadus. Ja nākamā gada vidū būvnieki beigs darbu, kā paredzēts, tad, iespējams, nākamā gada nogalē katram pašam jau būs iespēja izjust aizgājušo gadsimtu elpu un Krievijas caru Pēteri un viņa svītu apkalpojušās atraitnes Hoijeres klātbūtni, kuras gars, starp citu, jau tagad vējo istabās.