SIA "Liepājas ūdens" apkopotie dati liecina, ka joprojām Liepājas pilsētā ir apmēram 430 objekti, kuros notekūdeņu uzkrāšanai izmanto decentralizētās kanalizācijas sistēmas jeb krājtvertnes.


Pērn pašvaldība noslēdza līgumu ar "Liepājas ūdeni", un uzņēmums apņēmās izveidot un uzturēt decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistru, kontrolēt, kā tiek ievēroti šādu sistēmu apsaimniekošanas noteikumi, kā arī informēt iedzīvotājus par notekūdeņu un nosēdumu izvešanas kārtību.


Andis Dejus, SIA "Liepājas ūdens" valdes priekšsēdētājs: "Pagājušā gada 1. jūlijā uzsākām decentralizēto kanalizācijas sistēmu – septiķu, notekūdeņu krājtvertņu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu reģistrāciju, atbilstoši normatīvo aktu prasībām par decentralizēto kanalizācijas sistēmu ekspluatāciju.


Šobrīd ir apsekotas 88 adreses, no kurām tikai vienā īpašumā ir izbūvēta vietējā notekūdeņu attīrīšanas iekārta,

vienā – kanalizācijas ūdeņi tiek novadīti septiķī, 11 īpašumos tiek ekspluatētas hermētiskas krājtvertnes, bet pārējās – decentralizētās kanalizācijas sistēmas bija nehermētiskas krājtvertnes.


Apsekošanas rezultātā ir atklājušās arī tādas adreses, kurās iedzīvotāji jau pieslēgušies centralizētajai kanalizācijas sistēmai, bet nav noslēguši atbilstošu līgumu par kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu. No apsekotajām ir 12 adreses, kuru iedzīvotāji lieki laiku nekavē un slēdz līgumus. Apmēram 80 procentos no apsekotajām adresēm iedzīvotāji piekrīt, ka ir jāpieslēdzas centralizētajai kanalizācijas sistēmai, lai sakārtotu vidi.


Kā jau var noprast,


iedzīvotāji ir dažādi, dzīves stāsti un apstākļi arī dažādi. Ļoti bieži apsekošanas brīdī cilvēki grib parunāties par politiku, sabiedrisko dzīvi Liepājā vai vienkārši padalīties ar savas dzimtas vēsturi.

Gribētu pateikt paldies mūsu pilsētas iedzīvotājiem par sapratni un pretimnākšanu šī darba veikšanā!"


Jau vēstīts, ka ar 2019. gada 13. jūnija domes sēdes lēmumu SIA "Liepājas ūdens" uzticēts veikt pilsētas decentralizēto notekūdeņu sistēmas uzskaiti, pērn piešķirot uzdevuma izpildei 16 380 eiro.
Sākot ar 2020. gadu uzdevuma izpildei paredzēti 25 060 eiro gadā.


"Liepājas ūdens" vadītājs Andis Dejus deputātiem Attīstības komitejas sēdē skaidroja, ka katra "atejas bedre" ir fiziski jāapseko, jāapskata, vai ir hermētiska, vai kanalizācijas ūdeņi nenoplūst dabā, jāsavāc visa nepieciešamā informācija, jāsagatavo dokumenti un jāveido reģistrs.


Liepājā netiek nodrošināta regulāra decentralizētajās kanalizācijas sistēmās uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu izvešana un attīrīšana.