Iepriekšējais "ārpus vasarnīcu kvartāla" stāsts bija par P. M. Berči "galda māju", kura nesa ģimenei ienākumus, bet šoreiz apskatīsim Berči māju, kurā ģimene pavadīja ikdienas gaitas.

Peldu iela 15 – ēka, kuru šobrīd apsaimnieko Romas katoļu baznīcas Kurzemes kūrija un Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins. Tomēr aptuveni vēl pirms gadsimta tajā saimniekoja ievērojamā Liepājas arhitekta P.M.Berči ģimene.

Sākotnēji ēkas īpašnieks bija pats P.M.Berči, bet kopš 1914.gada viņa dēls Makss Berči. Liepājas namīpašnieku saraksts liecina, ka no 1933. līdz 1939.gadam ēku savā īpašumā pārņēma R.Smiltnee. Mūsdienās ēkai piešķirts Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss.

Ēkas būvprojekts radīts 1871.gadā un aptuveni pēc gada, ģimene tajā jau dzīvoja. Ēkas celtniecība nebija nejauša, jo ģimene pieauga ļoti strauji. Arhitekta mazmazmeita Angelika Berči grāmatā "Bertschy" stāsta, ka Berči sieva Šarlote Katrīna, dzimusi Rusē, citu pēc cita laida pasaulē dēlus, un ģimenei vajadzēja aizvien vairāk vietas.

"Ēka bija ne tikai dzīvojamā māja, bet arī biroja ēka. "Zaļā māja", kā es to saucu, uz daudziem gadiem kļuva par ģimenes dzīves centru. Visu gadu laikā kopumā ēku apdzīvoja trīs Berči paaudzes."

Berči sākotnēji bija uzcēlis vienstāvu ēku – dzīvoklis un būvbirojs atradās vienā stāvā. Ēkas toreizējais veidols līdzinājās ārpilsētas villai, stilistiski iezīmējot laika posmu pārejai no ampīra uz renesansi. Fasādēs tika pielietoti logi ar pusloka formu un arhitektoniski dekoratīvu ailu apdari. 20.gadsimta pirmajā desmitgadē tika uzcelts otrais stāvs, kurš arī turpmāk kalpoja darba vajadzībām.

"No virtuves vēl šodien var nokļūt dārzā, kur 1932. un 1934.gadā uzņemti vairāki ģimenes foto", stāsta A. Berči. "Diemžēl dārzā vairs nav skaistās strūklakas, kura redzama ģimenes foto."

Grāmatā "Liepāja laikmetu dzirnavās" teikts, ka P.M.Berči Liepājā ieradās 1871.gadā. "31gadu vecais arhitekts pieņēma pilsētas arhitekta amatu un izveidoja arī savu privāto būvprojektu biroju, kuru pēc tam pārņēma dēls. Viņš saņēma pasūtījumu kalnus, kurus pildīja apbrīnojami ātri un veiksmīgi. Berči ļoti precīzi uztvēra Liepājas īpatnējo noskaņu, ko radīja gan jūras un ezera tuvums, gan saimnieciskā rosība. Berči laikmets Liepājas arhitektūrā ilga gandrīz 40 gadus".

Savukārt Jānis Krastiņš grāmatā "Jūgendstila Liepāja" apraksta P.M.Berči dēla Maksa Teodora Berči veiksmīgo dzīvesgājumu: "No 1892. līdz 1895.gadam viņš studēja arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā, tad pabija militārdienestā un no 1898. līdz 1899.gadā turpināja studijas Sanktpēterburgas Būvinženieru institūtā.
1899.gadā iesniedz lūgumu atļaut kārtot attiecīgus pārbaudījumus Iekšlietu ministrijas Celtniecības tehniskajā komitejā, lai iegūtu būvtiesības. Tās viņš saņēma 1899.gada decembrī. Sākumā viņš strādāja kā sava tēva palīgs, bet 1903.gadā apmainījās ar tēvu vietām. Viņu arhitektūras un celtniecības birojs atradās Berči seniora projektētajā, eklektisma stilā veidotajā sarkano ķieģeļu namā tagadējā Republikas ielā 11."