Nesen TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka Latgalē ir vietas, kur ielu nosaukumi saglabājušies divās valodās. Kā, izrādās, šādas lietas redzamas ne tikai Latgalē.
TV3 ziņo, ka daudzviet Latgalē ielu nosaukumu plāksnītes latviešu un krievu valodās saglabājušās vēl no Padomju laikiem, līdz ar to Valsts valodas centrs 20 gadu laikā likuma pārkāpumu nav pamanījuši, raksta LETA.
Kā izrādās, arī Liepājā ir vismaz viena šāda vieta – Matrožu 10. Kaut arī pie nama ir arī jauna plāksnīte, tomēr virs ieejas durvīm joprojām rēgojas arī vecā, kurā uz balta fona vēl redzams Latvijas PSRS ģerbonis, un uzraksti divās valdās "Matrožu iela" un "7.namu pārvalde". Plāksnīte ir interesants sava laika liecinieks un, iespējams, mūsu pilsētā vēl ir nami, no kuriem nav noņemti (vai speciāli saglabāti) Padomju laiku publiskie uzraksti.
Šī namu plāksnīšu tēma sevišķi aktuāla kļuvusi pēc tam, kad biedrības "Dzimtā valoda" pārstāvis Jegvēņijs Osipovs pie sava privātā nama Vaiņodes ielā 19 izvietoja Liepājā pirmo plāksni ar ielas nosaukumu divās – latviešu un krievu – valodās. Jūnija sākumā Valsts valodas centrs Osipova tēvam Jurijam Osipovam piemēroja naudas sodu par nenoņemto ielas nosaukuma plāksnīti divās valodās, kas piestiprināta pie Osipovu mājas Liepājā.
"Nekā personīga" ziņo, ka Daugavpils novada Višķu pagastā tika konstatēts, ka visi ielu nosaukumi palikuši no Padomju laikiem. Nevienu plāksnīti nerotā uzraksts tikai latviešu valodā kā to prasa Valodas likums. Vietējā pašvaldība aizbildinās ar naudas trūkumu un iepriekšējās varas neizdarību, kas dažām ielām nav piešķīrusi nosaukumus. Bet Valsts valodas centrs, kas jau 20 gadus ir pārstāvēts Daugavpils novadā, šo nelikumību neesot pamanījis, vēsta raidījums.
Višķu pagastā pāris ielas ir pat bez nosaukumiem. Pagasta pārvaldnieks Jānis Proms tajā vaino iepriekšējo pārvaldi, turklāt neesot naudas, lai plāksnītes nomainītu. Līdzīga situācija esot arī citur Latgalē.
"No iepriekšējā laika mums ir izveidojusies tāda situācija, ka ciemā uz šodienu vispār nav ielu. Mājām ir tikai numerācija un tā ir ļoti liela neērtība iedzīvotājiem. Tādēļ tiek plānots jaunajā plānošanas reģionā, ka arī mūsu pagastā parādīsies daudz jaunas ielas un arī Daugavpils novada domes sēdē esam apsprieduši šo jautājumu. Tā problēma nav tikai mūsu pagastā, es domāju, ka katrā pagastā situācija ir līdzīga," stāsta Višķu pagasta pārvaldnieks Jānis Proms.
Pārvaldnieks jaunas plāksnītes sola, kad apstiprinās jauno Daugavpils novada teritorijas plānojumu. Tas esot izstrādāts un to tūlīt apspriedīšot. Parastais teritorijas plānojuma ieviešanas process prasa divus gadus. Proms ir pilns optimisma, ka Višķos sanākšot ātrāk.
"Jebkurā gadījumā valstij un pašiem iedzīvotājiem daudz izdevīgāk un lietderīgāk ir iztikt bez soda, bet novērst šo pārkāpumu. Mēs neesam tik bagāti, lai nepārtraukti tiesātos," stāsta Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis.
Pēc Kursīša domām, nelikumīgās ielu plāksnītes neesot tik nozīmīgs likuma pārkāpums, lai ar to nopietni cīnītos. Daudz bīstamāki valstij esot zīmolu nosaukumi angļu valodā, kurus vajadzētu latviskot.
Latgalē ne tikai nemaina Padomju laikā uzstādītās ielu plāksnītes, bet arī izvieto jaunas – arī latviešu un krievu valodā, jo tādas tika atrastas arī Aglonā.
Aglonas pagastvecis Igors Reščenko nezin, kā jaunās plāksnītes radušās, viņš neesot sankcionējis to uzstādīšanu. Bet arī negrasās tās mainīt. Reščenko ir aprēķinājis, ka jaunas plāksnītes izmaksās 10 000 latu. Kamēr tos nedabūs no Eiropas Savienības struktūrfondiem, Aglonā plāksnītes nemainīšot.