1941. gada 22. jūnija rītā Vācijas bruņotie spēki sāka apšaudīt Liepāju, jo Vācija bija pieteikusi karu PSRS, kas uz to brīdi jau bija okupējusi Latviju.

Daudziem nezināms fakts, bet viens no kara pieteikuma iemesliem PSRS bija arī Baltijas valstu okupācija 1940. gada jūnijā.

Otrais pasaules karš Liepāju skāra īpaši nežēlīgi. Nedēļu iepriekš – 1941. gada 14. jūnijā Liepāju, tāpat kā pārējo Latviju, skāra baisas padomju okupācijas iestāžu represijas. Tūkstošiem nevainīgu cilvēku tika izsūtīti uz PSRS nāves nometnēm. Šīs dziļās rētas vēl vairāk uzplēsa karadarbība. Kā raksta vēsturneks Gunārs Silakaktiņš ""dzintara pērle pie Baltijas jūras" zaudēja gandrīz visu vēsturisko centru un simtiem liepājnieku dzīvības".

Un lai arī daudzi liepājnieki vācu ienākšanu Liepājā pieņēma kā mazāko no ļaunumiem, jo beidzās šausminošās komunistu eksekūcijas, Liepāja bija izmainījusies līdz nepazīšanai. Bija izpostīts ne tikai pilsētas vēsturiskais centrs un dzīvību zaudējuši simtiem liepājnieku. Līdz ar četru gadu vācu laiku iestāšanos, Liepāju piemeklēja pārmaiņas, kuras netaisni skāra daudzus liepājniekus. Īpašas skarbas pilsoņtiesību ierobežošanas piedzīvoja arī Liepājas žīdu kopiena. Tūkstošiem liepājnieku tika mobilizēti frontē.

Vairāk par Vācijas un PSRS konfliktu, par kura kaujas lauku kļuva Liepāja, varēja lasīt portālā jau 16. jūnijā, Gunāra Silakaktiņa publikācijā "Par Liepājas izpostīšanu vēsture amnestiju neizsludinās": http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/vide/par-liepajas-izpostisanu-vesture-amnestiju-neizsludinas/

Savukārt šodien jūsu uzmanībai Gunāra Silakaktiņa stāsts par kara pirmajām dienām Liepājā.