Kāpēc pirms vairākiem gadiem bija šaubas, vai "čekas maisu" saturs jāpublicē, un kāpēc tagad vairs nav? Un kāpēc runas par to, ka "maisi" ir izrevidēti, nav pamatotas?

Šos jautājumus irliepaja.lv uzdeva zvērinātam advokātam, Rīgas Stradiņa universitātes docētājam un LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklim Linardam Muciņam, jo pēc 22.marta intervijas irliepaja.lv ir izskanējuši pārmetumi un apšaubīts "maisu" pārņemšanas process.

2015.gadā, stāstot par "čekas maisu" pārņemšanu un izpēti LTV raidījumam "Rīta panorāma", Linards Muciņš, atbildot uz raidījuma vadītāja repliku, vai sabiedrība ir gatava "čekas maisu" izpētes rezultātu publicēšanai, saka, ka tas ir "diskutabls jautājums" un ka "Mērķis jau nav kartotēku publicēšana, mērķis ir izpēte, mērķis ir parādīt visu šo mehānismu...". Taču, minot kā piemēru sabiedrības reakciju uz izstādes slēgšanu čekas mājā Rīgā, Muciņš arī norāda, ka "sabiedrība grib zināt, sabiedrība negrib, lai tas nogrimtu un tiktu aizmirsts..".

Šo video sižetu irliepaja.lv publicēja kopā ar Linarda Muciņa interviju pirms viņa pētījuma par asiņainajiem notikumiem Liepājas Zilajā brīnumā publikācijas. Šajā (22.marta) intervijā, atbildot uz irliepaja.lv jautājumu, vai čekas maisu saturs – uz 1991.gada 20.augustu eksistējošo, reālo, dzīvo čekas aģentu vārdi – jādara zināmi sabiedrībai?, Muciņš atbild: "Bez šaubām".

Tāda reakcija, kā arī Muciņa klātbūtne "maisu" pārņemšanas un pārvešanas brīžos, šķiet aizdomīga Linardam Grantiņam, kurš par to izteicies savā interneta vietnē tautastribunals.eu.

Linards Muciņš: "Kāpēc es mainīju viedokli? Viens arguments ir laiks – 2015.gadā vēl nebiju nešaubīgi pārliecināts par to, ka sabiedrība ir gatava "maisu" satura publicēšanai. Taču tagad šiem dokumentiem kā izpētes un izmeklēšanas instrumentam vairs nav nozīmes, tā ir vēsture. Ir mainījies arī starptautiskais stāvoklis – daudzas valstis savu "maisu" saturu ir publicējušas, un nekas ļauns nav noticis. Vēl viens arguments – cilvēki, kuru vārdi ir "maisos", kļūst vecāki un vairs nav aktīvi politikā, iepriekš "maisu" eksistence bija viņus preventīvi-atturošs pasākums.

Ko vari teikt par maisu pārņemšanu? Vai ir pamats aizdomām, ka kaut kas tur tomēr nebija "tīrs"?
Linards Muciņš: "Vajag atcerēties, ka biju tas cilvēks, kas apzinājās čekas kartotēkas nozīmi, un kopā ar Bērzu (Arnolds Bērzs – vēl viens AP deputāts no Liepājas – irliepaja.lv) sameklējām, pārbaudījām to, ievietojām seifā, aizslēdzām, un abus maisus, abus diplomātus un pašu seifu no ārpuses nozīmogojām gan ar čekas lakas zīmogiem, gan mūsu komisijas rīcībā esošo Augstākās Padomes zīmogu, pielikām bruņotu apsardzi, čeka, savukārt, pielika savu dežurantu. Es Gailišam (LPSR VDK 10. daļas priekšnieks Leons Gailišs – irliepaja.lv) seifa atslēgas ATŅĒMU, tās palika pie manis. Ja es to nebūtu izdarījis, maisus vēlāk nedabūtu. Sastādījām aktu. Maisi un diplomāti bija ciet, kartiņas neskaitījām. Tas bija 1991. gada augustā.

1991.gada novembrī konstatējām, ka čekas jeb "Stūra" māja (LPSR VDK rezidence – irliepaja.lv) nodota Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai, tur vācas iekšā policija, taisa remontus, un kartotēkas, ne tikai aģentūras kartotēku seifā, bet arī lielās objektu kartotēkas (izspiegojamo personu kartotēkas – irliepaja.lv), vairs nav nedz droši nedz ērti turēt Stūra mājā, tās jāpārved uz citām vietām. Notika Augstākās Padomes komisijas sēde, ko vadīja Vilis Seleckis, un tā nolēma pārvest no Stūra mājas arhīva objektu (galvenokārt leģionāri) kartotēku uz Valsts arhīvu, darbojošos objektu kartotēku (joprojām izspiegojamās personas) un VDK aģentu kartotēku – uz seifu istabu Augstākajā padomē. Par to tika man un Bērzam izsniegts RAKSTISKS AP Komisijas lēmums ar Selecka parakstu, un es noorganizēju autotransportu (smago auto) no Valsts arhīva, desmit arhivārus kā darbaspēku, astoņus ar automātiem bruņotus policistus no AP Apsardzes dienesta un busiņu "Latvija" no Apsardzes dienesta, plus bijām mēs ar Bērzu un mums bija AP Komisijas lēmums.

Tāpēc man nav saprotama (vēl šodien!) manis un Bērza nepārtraukta apsūdzēšana kaut kādās nesankcionētās darbībās ar kartotēkām! Tā ir aģentu vēlme sakompromitēt "maisu" pārņemšanu...

Novembrī vairs čekas nebija, kartotēkas bija Latvijas Republikas īpašums, un tā bija tikai šo kartotēku pārvietošana no vienas mūsu Latvijas Republikas īpašumā esošas mājas uz otru".